otrdiena, 2017. gada 19. septembris

Aktuālie procesi

Šīs un pagājušās nedēļas aktuālie procesi jeb wip (work in progress), starp sēņu groziem, ievārījuma burkām un visiem ikdienas pienākumiem. Dažreiz ir tā, ka viena zeķe no pāra uzadās vienas dienas laikā, bet otra... pēc pusgada, vai arī nekad... ja pēdējais no variantiem, tad pirmā tiek izārdīta pēc kāda laika. Tā gan man gadās reti, bet otrās zeķes process gan bieži ievelkas. Jo zeķu adāmo adatu komplekti sakrājušies vairāki (precīzi nepateikšu, bet apmēram ap 10), jo dažreiz nav iedvesmas konkrētajā brīdī, jo nesanāk gluži vienkārši kad. Zeķes es parasti adu līdzņemot, proti, kaut ko gaidot, braucot, īsinot laiku kādā pārtraukumā... man ir tāda neliela mitrumizturīga auduma somiņa ar oderi, kurā ir vieta tieši zeķu dzijas ficītei un iesāktajai uz adatām zeķei, arī mazītiņam adatu spilventiņam ar šķērītēm un kas vēl viss kopā ļoti veiksmīgi ievietojas manā parastajā ikdienas somā. Koka zeķu adatas ir drošībā, nesalūzīs līdzi staipot... un lāpāmā adata pie vietas, jebkurā mirklī varu arī galiņus ielocīt... Šis ir tāds līdzi ņemamais minimums, nu gluži kā modernā viedierīce, izejot no mājām...




Adu ļoti, ļoti garu strīpainu jakas apdares maliņu, iesāku vēl pludmales sezonā, pie tam no iepriekš lietotas un sagraizītas Noro dzijas, tādēļ visu laiku procesā ievelku dzijas galiņus. Dzijas pavediena maiņu kontrolēju tikai vienā malā, proti, to maliņu ar pārstaipiem pietamborēšu pie jakas, tādējādi tie tiks veiksmīgi paslēpti, bet otra smukā maliņa brīvi rullēsies, nēsājot pielāgojoties vajadzīgajam platumam. Sākumā biju domājusi par šādu dubulto apdares maliņu, pārlokot adāmo strīpainīti uz pusēm, bet tomēr nē, būs pārāk bieza un neelastīga. Šis strīpainais process arī veiksmīgi ievietojas manā līdzi nēsājamā procesu somiņā, pamīšus uz maiņām gan ar zeķu procesu, šonedēļ man iedvesma abiem minētajiem procesiem.




Un ... manas topošās jakas slejas ir satamborētas!!! Tagad nobeigums atkarīgs no strīpainās apdares maliņas gatavības, tās garums nepieciešams krietni virs 2 metriem...

pirmdiena, 2017. gada 11. septembris

Krāsu prieks


Svētdien dažas vēlās stundas veltīju dzijas galiņu ielocīšanai, nebija to tik daudz (bildē vēl ar galiņiem), pateicoties veiksmīgai dzijas krāsu miksēšanai. Tagad visas slejas un piedurkņu detaļas ir pilnībā gatavas satamborēšanai, tātad, finiša taisne! Apdares maliņa pašlaik uzadīta apmēram līdz pusei, tādēļ zeķes šonedēļ pie malas, uzadīšu to līdz galam un tad gatavu pietamborēšu klāt. Izskatās, ka drīzumā būs man jauns apģērba gabals - gara jaka, mētelis vai kardigans... kā nu pareizi to dēvēt?


Septembrim piestāv zeķes. Man pilnībā gatavs šī gada devītais pāris (nez kādēļ man šķita, ka desmitais, bet pārbaudīju pierakstus, tomēr devītais...). Gada sākumā publiski apņēmos šogad uzadīt 17 pārus. Atlikuši vēl astoņi pāri, nē, precīzāk septiņi, jo pa vienai zeķei no diviem nākamajiem pāriem jau uzadītas. Ar zeķēm ir interesanti, jo vairāk uzadītas, jo lielāka vēlme vēl kādas uzadīt... un rudenī šī vēlme jo īpaši pieņemas spēkā... 






2017/9

Absolūti dievīgs krāsu salikums - violets, sarkans, rozā, dzeltens... man ļoti patīk. Uz vienas adatas 15 valdziņi, zeķu adatas Nr. 2, senāk pirkta Somijā ražota zeķu dzija, ficē mazliet asa, bet notvaicējot mīksta un patīkama. Uzadīju pirmo zeķi līdz purngala noraukumam un izārdīju, nepatika krāsu izvietojums pa taisno no ficēm, vienkārši pie tā nepiedomāju, adīju, kā sanāca, bet tomēr labi nesanāca... un ja jau ārdīt, tad samazināju par vienu valdziņu uz adatas, labiskajām ideālais lielums būs 60 valdziņi. Sāku vēlreiz no sākuma... tagad man patīk, ka viens zeķes papēdis ir gaišs, bet otrs tumšs, jautri izskatās! Un to zeķi ar tumšo papēdi fotosesijas laikā pamanījās nočiept suns, skraidīja loku lokiem pa mežu un gribēja norakt sūnās... bet neizdevās, zeķe tomēr necieta, vien mazliet slapja kļuva, pierādījums - pirmā no zeķu bildēm ir pēc atrakcijām...




Ja ieskatās tajā augšējā bildē ar mūsu Bīno, tad kreisajā stūrī var pamanīt kvadrātiņus pie koka, šos pašus kvadrātiņus. Tagad jau 25 + 25 kvadrātiņi. Tā arī notiek fotosesijas, kamēr es meklēju fonu un fotografēju, suns turpat blakus, brīžiem pienāk ļoti tuvu, aposta visu, dažreiz kaut ko arī nočiepj... viņš dievina zeķes, cimdus, kamolus, spilvenus, lego, koku zarus... un, protams, garas pastaigas pa mežu... nespēju iedomāties bīgla dzīvi bez sava meža, dažreiz sanāk neviļus fonā suņa degunu noķert... smukulītim pozēt nemaz nepatīk, tas visu procesu sarežģī. Brīvdienās laika gana, visiem izklaides garantētas!

piektdiena, 2017. gada 8. septembris

Rozes

Jau dažas dienas esmu pamainījusi ierasto ikdienas maršrutu, speciāli izmetot mazu līkumu caur Vērmanes dārzu, jo rozes.... Vērmanes dārza rozārijā pilnos ziedos krāšņi un bagātīgi zied rozes! 







Un smarža... atrodoties rozārija centrā pie pieminekļa, tā ir dievīga, skaties visapkārt un tikai rozes! Apbur, valdzina, smaržo... pasakaini skaista vieta! Žēl, ka nav iespējams nofotografēt smaržu... Mani burtiski uzlādē šī koši sarkanā krāsa.







Mums tiek apsolīta atvasara, to šorīt izlasīju ziņu portālā. Esmu neviļus atgriezusies pie zeķu adīšanas, tam pie vainas būs drēgnie septembra rīti, bet vasaras beigās satamborētos kvadrātiņus jau esmu savienojusi. Šī vēl procesa bilde:


Otrās daļas kvadrātiņu satamborēšanai izmantoju citu dzijas ficīti, ar savādāku, kā vēlāk izrādās, ne tik košu krāsu salikumu. Kaut gan ficīte maldināja, šķita, ka sanāks spilgtāk. Ak, viltīgās un neparedzamās krāsu spēles! Biju iecerējusi galarezultātā spilvenu, tomēr nesteidzos ar to. Mūsmājās spilveni joprojām tiek iznīcināti brīžos, kad manis nav klāt, tie pārvēršas milzu briesmoņos un gatavojas uzbrukt, bet labs un uzticams suns pasargās savus saimniekus un vienmēr pirmais dosies cīņā... Jautrība bez gala... un gulta bez spilveniem... 

Lai jauka nedēļas nogale!

pirmdiena, 2017. gada 4. septembris

GGDW jeb... būs pasaulē lielākā tamborētā sega

16 mani tamborētie kvadrāti dosies uz Nīderlandi. Tas būs  mans ieguldījums pasaulē lielākās tamborētās segas tapšanā. Granny Square dienā 2017 saņēmu virtuālu uzaicinājumu uztamborēt vienu vai vairākus kvadrātiņus. 

The Biggest Crochet Blanket  in the World 2018 

Informācija instagram šeit: @ggdw2018 





Mazs gabaliņš no Latvijas. Agrs rudens, pašlaik jau vēl apkārt zaļš, šīs dažas oranžsārtās kļavlapas atradu dziļāk mežā, avenājiem rudenīga nokrāsa, mežā dzeltenīgais visapkārt, gan blāvāks sažuvušas zāles izskatā, gan pavisam intensīvs - mežmalā zeltslotiņas. Šoreiz lai izpaliek viršu violetais un brūkleņu sarkanais, esmu veltījusi šiem kvadrātiem apmēram nedēļu sava brīvā laika. Pietiks, laiks apstāties... man ļoti patīk tamborēt šos motīvus, ļoti patīk šo kamolu krāsas! Dzija, protams, vietējā, Pāces vilna jeb Dundaga wool, iepriekš izmazgāta, tādēļ mīksta un noteikti būs silta! Kvadrāta izmērs 20*20 cm.







Nosūtīšu, tādus pat nesavienotus, šos kvadrātus tuvākajās dienās ar pasta starpniecību. Tamborēt - tas ir tik aizraujoši!!! Redzēju kvadrātiņus arī no Lielbritānijas, Zviedrijas, Vācijas, Igaunijas... drīz būs arī no Latvijas! 

Lai jauka rītdiena! 

ceturtdiena, 2017. gada 24. augusts

Zaļš un violets

Esmu aiztamborējusies...  kvadrātiņus... patīk man tos tamborēt, patīk man ar tiem spēlēties... pirmie 25 uztamborētie jau savienoti.


Daudz domāju par krāsu savienošanai, ļoti gribējās dzelteno, bet iekšējā sajūta teica, ka tomēr vajag kaut ko zaļu. Ar zaļo pašlaik esmu uz Jūs... nav mana krāsa, ne apģērbā, ne interjerā, pašlaik vien kā papildinājums vai akcents. Kaut gan nekad nesaki nekad. Manas krāsu sajūtas mainās, vien favorīts dzeltenais nemainīgs. Atrisinājums nāca negaidīts - sakritība, zemapziņa? Ikdienas maršrutā Līvu laukumā bagātīgi saaugušās puķu dobes - violets un zaļš. Un dzijas ficīte no krājumu kastes ar krāsu pārejām pavedienā no violetā uz zaļo... Krāsu iedvesma no apkārtējās vides, mūsu mīļās Rīgas iedvesmojošie apstādījumi! 






Esmu uztrāpījusi tieši ar spilvena izmēru. Un tad radās pārdomas par spilvena otru pusi, sākumā gribēju tādu pa vienkāršo - strīpainu no tiem pašiem dzijas atlikumiem, bet rokas turpina tamborēt vēl un vēl kvadrātiņus. Laikam pie vainas tā dīvainā sajūta, ka vasara tūlīt, tūlīt jau pagājusi, bet vēl nepietiek... pastiepšu garumā, ha, ha... Un ikdienas prieks rodas šādos sīkumos, kaut vai mazu kvadrātiņu tamborēšanā. 




Ja es būtu savienojusi kvadrātiņus, tos satamborējot ar vienkrāsainu pavedienu, rezultāts būtu pavisam cits. Varēju izvēlēties tos arī sašūt, tad viena spilvena pusei būtu nepieciešami 6*6 jeb 36 mana lieluma kvadrātiņi, un rezultāts atkal būtu savādāks. Turpinājums sekos... Galvenajā lomā - mazais tamborētais vecmāmiņas kvadrātiņš. Lai jauka rītdiena!

ceturtdiena, 2017. gada 17. augusts

Tamborēto kvadrātiņu diena - Granny Square day 2017


Granny Square diena 2017 aizvadīta. Prieka, azarta un pozitīvu emociju pilna. 15. augusts. Šogad jau esot ceturtais gads pēc kārtas. Visus interesentus  Susan @suregal27  aicināja nofotografēt un ievietot tiešsaistē tamborēta vecmāmiņas kvadrātiņa bildi, pievienojot birkas #grannysquareday2017 vai #grannysquareday, lai vēlāk varētu veidot virtuālas kvadrātiņu segas. Un veidot tās var jebkurš, es arī pamēģināju, un tas nemaz nebija sarežģīts process, visgrūtāk bija atlasīt kvadrātiņus, proti, izvēlēties, jo to bija tik daudz un tik dažādi, gan musturi, faktūras, krāsas. Es izvēlējos tos, kuros bija man mīļā dzeltenā krāsa. Un arī mans ieguldījums bija tradicionālais kvadrātiņš saulainās krāsās. 


Dienas gaitā kvadrātiņu krājums papildinājās strauji, atlasīju vēl un vēl dzeltenos... un savai kolāžai vēl dzeltenu fonu uzliku.


Virtuālo kvadrātiņu iedvesmota, ar milzu prieku turpināju tamborēt savus kvadrātiņus. Izmantoju to dziju, kas palika pāri no sedziņu aizkara tamborēšanas, krāsainie ficīšu atlikumi visticamāk pārvērtīsies spilvenā. Tāds ir mans plāns. Pašlaik uztamborēti 16 nelieli (6*6 cm) kvadrātiņi, bet taps vēl. Jāizmanto iedvesma un šis azarta mirklis. Sākumā satamborēšanai biju atlasījusi zaļi violetu dzijas ficīti, bet tagad par to šaubos, gribētos vēl saulaināku... 



Vishipnotizējošākā virtuālās segas versija ir  Sandrai @mobiusgirl, izmantojot 324 kvadrātiņus. Manējais tajā gan nav iekļuvis, jo virtuālo kvadrātiņu tiešām bija ļoti, ļooti daudz. Un uz šo kolāžu var lūkoties ilgi, tā ir tik fascinējoša, hipnotizējoša, aicinoša, iedvesmojoša... Es mīlu tamborēt kvadrātiņus, man patīk pats process, tai skaitā arī galiņu ielocīšana, un patīk spēlēties ar krāsainajiem kvadrātiņiem procesa gaitā. 


Šīs aktivitātes notika iekš  instagram, tādēļ saņēmos un beidzot uztaisīju savu instagram profilu: @ceitaspasaule 

Un uzzināju vēl par kādu interesantu starptautisku projektu, saņēmu uzaicinājumu uztamborēt  vienu vai vairākus 20*20 cm kvadrātus The Biggest Crochet Blanket  in the World 2018. Tas norisinās Nīderlandē. Informācija instagramā šeit: @ggdw2018

Lai jauka šodiena!
Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...