trešdiena, 2018. gada 16. maijs

Ziedošais maijs un zoo

Pavasaris man šogad ļoti rosīgs izdevies, dienas skrien burtiski kā ritenī, gluži kā negaidītais, bet tik foršais, karstais laiks, kas steidzīgi liek noziedēt visam ilgi gaidītajam pavasara krāšņumam. Atceros, kā citgad maijpuķītes vēl pirms pēdējās skolas dienas lasījām, bet šogad mēs jau maijā vidū esam atklājuši peldsezonu. Es peldējos mūsu jūrā 13. maijā! Pārspēts mans personīgais rekords! Un, protams, ka tamborēju kvadrātiņus, peldkostīmā... Brīvdienās izdevās uztamborēt vien kādus sešus motīvus, ļoti aktīvas bija brīvdienas - viedierīce piefiksējusi vairāk kā 15 km noietus katru dienu. Mēs pabijām gan zoodārzā, gan Vecrīgā, kanālmalā, pat hokeja fanu teltī un peldējāmies jūrā!



Šogad kā vēl nekad Zoodārzs šķita sarāvies, kā gribētos aizspurgt atpakaļ bērnībā, kad tas manās atmiņās milzīgs jo milzīgs... Neredzēju pāvus, surikātus un lemūrus, bet ceru, ka mums vienkārši nepaveicās tos ieraudzīt. Nīlzirgi arī vēl bija iekštelpās. Tīģeris tālu kalna galā, žirafes gan redzējām visas četras, ķenguri laiski sauļojās... Albumā senākās fotogrāfijās oranži flamingo bari, bet šogad redzēju vien dažus putnus. Diena solījās būt karsta, mēs devāmies uz zoo ļoti laicīgi rīta pusē, tādēļ šogad iztikām bez lielās burzmas, kas sākās ar biļešu rindām, mums ārā ejot. Starp citu, ieejas maksa kļuvusi dārgāka, bet ar rīdzinieka karti un bērniem ar e talonu ir atlaides.














Jauki, ka blogs gluži kā virtuālā dienasgrāmata (reizēm ar atkāpēm no rokdarbu tēmas), uz zoo dodamies katru gadu, jau kopš bērnības, bet spilgti atmiņā palicis zoodārza apmeklējums 2012.gadā un pāvu iespaidīgais krāšņums bildēs, šeit:

2012 ZOO PĀVI


Kvadrātiņu sega top lielāka, pašlaik jau esmu gandrīz visus zemāk bildēs redzamos kvadrātiņus satamborējusi vienā veselumā. Galarezultātā iecerēta lielā sega (apmēram 160*200 cm), tādēļ turpinu vēl un vēl tamborēt motīvus. Satamborēti 13*13 kvadrātiņi vienā lielā kvadrātā, platums ir sasniegts, vēl garumam dažas kvadrātiņu rindas ir nepieciešamas. Šis musturs, apvienojumā ar zeķu dziju un diezgan rupju tamboradatu (Nr.3.25), ir ideāls lielajam izmēram, jo tamborējums izdodas mīksts, elastīgs un vienlaikus pietiekoši blīvs (būs silts), rezultātā sega nebūs smaga. Šāda lieluma tambordeķis no akrila, vēl blīvākā musturā un ar smalkāku tamboradatu tamborēts, svērtu apmēram uz pusi vairāk, kas savukārt nav diezko ērti ikdienas lietošanā, it sevišķi mazgāšanas reizēs. Speciālā zeķu dzija ļoti labi mazgājas veļasmašīnā, saudzīgajā režīmā (pārbaudīts neskaitāmas reizes ar maniem adītajiem zeķu pāriem), tādēļ problēmu segas lietošanā un kopšanā nebūs.



Bloga arhīvam lai piepulcējas arī dažas bildes no šī gada kanālmalas un Brīvības pieminekļa krāšņajām puķu dobēm, patiesībā viena maza, maza daļiņa no tām, ļoti skaisti ir pie mums Rīgā ziedošajā pavasarī! Šī pavasara pilsētas skaistākās tulpju dobes! Es galvaspilsētas centrā strādāju vairāk kā 20 gadus, dzīvojusi gan esmu dažādās pilsētas daļās, bet regulāri mēroju ceļu gar un ap kanālmalu. Manī mītošā lauku meitene atpūtai pilsētā sameklē meža un pļavas tuvumu, bet pilsētniece savukārt nekādi nevar iztikt bez centra burziņa, harmoniju Rīgā laika gaitā radušas jau abas 😂... 

12.05.2018.







Atradu googlē arī dažas fotogrāfijas no augšas:


Lai mums viss izdodas!

trešdiena, 2018. gada 2. maijs

Brīvdienu prieks un tamborētā motīva shēma

Spēlēties ar kvadrātiņiem ir tik aizraujoši un iedvesmojoši... brīvdienās izvilku no skapja savu nepabeigto kvadrātiņu projektu. Vairāki rokdarbu projekti top vienlaikus - to droši var teikt par mani. Kvadrātiņu segu iesāku tamborēt pirms gada, pavasarī - aprīlī un maijā čakli tamborēju motīvus un pat pusi no segas motīviem satamborēju kopā... līdz aptrūkās krāsu dažādībai zeķu dzijas atlikumu kamolīši... un tad sākās vasara... citi projekti kļuva aktuālāki. Bet visu gadu esmu čakli adījusi zeķes, atkal pilna kaste ar zeķu dzijas atlikumu kamolīšiem (vēl viena lielāka piepildījusies ar jaunām zeķu dzijas ficītēm... tas tāds nebeidzamais stāsts...), ideāls laiks tamborēt kvadrātiņus!


Ideāli viss bija līdz mirklim, kamēr paņēmu rokās tamboradatu un vienu no kamolīšiem, lai sāktu tamborēt... bet man nav shēmas!!! Un pauze gada garumā... izrādās nopietns pārbaudījums manai atmiņai. Gatavas shēmas nebija, atceros toreiz, ka ņēmu vienu kvadrātiņa tamborēšanas variantu no googles un pārveidoju nedaudz pa savam. Labi, ka bija daži nesatamborēti kvadrātiņi manā projektu kastē, vienu motīvu izārdīju, lai reanimētu savu tamborēšanas atmiņu... un šodien tapa shēma savai lietošanai, bet ļoti labprāt ar to šeit blogā padalos. Zeķu dzija, tamboradata Nr. 3.25


Kvadrātiņa pagriezienu stūros tamborēju stabiņus ar diviem apmetumiem, šāds risinājums ir elastīgāks vēlāk savienošanai, stūris labāk "iesēžas" un neveidojas lieks reljefs. Viss kvadrātiņš tiek tamborēts no raibās zeķu dzijas, nenoraujot pavedienu, tādēļ jaunu kārtu sāku stūrī, lai neveidotos vidus daļā lieka krāsu pārejas trepīte. Tie nu ir tie mani knifiņi, pārējais tehnisks tamborēšanas darbs.



Motīvi satamborēti kopā, tamborējot vēl vienu kārtu ar stabiņiem ar vienu apmetumu, saāķējot ik pa diviem stabiņiem, izvēloties tādu satamborēšanas krāsu kamolīti, lai blakus nebūtu vienādas krāsas, bet gluži otrādi, vēl vairāk visu saraibinot. Jauku akcentu dod daži vienkrāsainie tamborētie kvadrātiņi, kurus satamborēju kopā ar krāsaino dzijas pavedienu. 


Atpazīstu šajos kvadrātiņos savus adītos zeķu pārus, daži no tiem šoziem ļoti nonēsājušies, aktuāls ir kļuvis papēzu pāradīšanas jautājums.


Bildēm kāpās aizkadrā esmu peldkostīmā 😎🌞


Brīvdienas atpūtai, saulainas brīvdienas vēl saulainākai atpūtai... 




Un kā smaržo! Šopavasar manas alerģiskās izpausmes samazinājušās, tādēļ ar prieku dodos dabā, smaržoju un izbaudu. Par ikdienas sadzīvošanu ar alerģiju - tas jau būtu cits stāsts, pieļauju, ka katram alerģijas nomocītajam savs unikālais...

Lai jauka rītdiena!

otrdiena, 2018. gada 24. aprīlis

Divdesmit pirmais aprīlis

Pavasaris ienāk pilsētā... saulainās darba sestdienas apžilbināta vakarpusē turpinu adīt... aizvējā kanālmalā...  Adījuma augšdaļa kļūst pavisam rozīga, un tomēr tā būs jaka, vasarīga, bez aizdares, noteikti tai būs vairāk kombināciju iespēju ar citiem apģērbiem nekā džempītim. 




Mugurpuses daļa (bildēs) pašlaik jau uzadīta, esmu iesākusi priekšpuses pirmo daļu un pat pārdzīvojusi nelielu šoku - mans mīlulītis klusām bija nočiepis vienu dzijas ficīti un to iztinis... šoreiz gan diezgan saudzīgi, pavediens vesels, bet ļoti samudžināts... gandrīz viss vakars pagāja to atpiņķerējot un satinot atpakaļ kamolā... šī projekta kasti drošības apsvērumos tagad pārvietoju uz augšējo plauktu. Bet es turpināšu adīt... 


Saulainu nedēļu!💖😊🌞

pirmdiena, 2018. gada 16. aprīlis

Strīpas ir dažādas

Joprojām strīpojos... tematisks un krāsās saskaņots turpinājums iepriekšējai bloga pavasarīgajai ziņai. Ķērpju un arī pūpolziedu krāsās, lūk! Mans pavasarīgais šallakats pēc nedēļas nēsāšanas, forma joprojām superīga, mīksts, silts, plastisks, un vienlaicīgi pietiekoši plāns, lai nēsātu virs jakas, aptinot ap kaklu. Dažas dienas bija paliels vējš, tad gan lakats nedaudz elektrizējās.  Dzija SANDNES GARN Silk Mohair (sastāvs 60% mohair, 15% wool, 25% silk, 50g/280m), tās kvalitāte lieliska, esmu gandarīta par paveikto. Adīšanas temps bija superātrs - viss process šoreiz tikai nedēļa - Lieldienu brīvdienas un vēl dažas dienas. Galarezultātā izmērs sanāca krietni lielāks par iecerēto, bet ir ļoti ok! Šoreiz gan eksperiments, gan pārsteigums vienlaikus. Pavisam nedaudz dzijas palika pāri, jāpiemeklē vēl kāds pārpalikums no cita projekta, varbūt kaut kas jānopērk jauns, tad būs pamatots iemesls uzadīt vēl vienu... mazāku, bet tik pat lielisku!




Svētdiena pavadīta pie jūras - saule, vējš un iedvesmojošs debess atspīduma jūras košais zilums, adīšanas āra sezona atklāta! Kāpās arī sauļošanās sezona ir klāt! Pat jūra brīžiem sastrīpojās un pieskaņojās manam jaunajam adīklim. Jaunajam adāmprojektam strīpas veido ne tikai krāsas, bet arī faktūra. Ilgi domāju par musturu un modeli... nevarēju izlemt, saņemties un iesākt adīt, apsvēru domu arī par savu mīļo vilnīšu musturu... Dažāda sastāva un rupjuma dzija savstarpēji saskaņotās krāsās. Tātad, fons labiskais un no kidmohēras, reljefainas strīpas veido rievotais adījums no rupjākām dzijām, bildēs iekļuvusi uzadītā tumšākā lejas daļa, augšpusē pašlaik adu rozīgo strīpojumu.

BC GARN Tussah Tweed (100% tussahsilke) 50g/250m
BC GARN CASETA (50% mulberry silk, 30% cashmere, 20% wool) 50g/240m
BBBfilati.it SETAL (75% alpaca baby, 15% silk, 10% acrylic) 25g/150m
BBBfilati.it Soft Dream (70% kid mohair, 30% silk) 25g/220m




Galarezultātā iecerēts brīvas formas džempītis vēsākām vasaras dienām ar pusgarām piedurknēm, viegls, gaisīgs, bez sarežģītas konstrukcijas, adīšu vienkāršus taisnstūrus, kurus finālā sašūšu kopā. Nav ne jausmas par to, kā šāds gaisīgs adījums nēsāsies apģērba formā, tādēļ gadījumā, ja ļoti izstiepsies, tad man būs vēl brīvākas formas džempītis... Izskatās, ka piedurkņu daļai būs vairāk rozā. Vasarai piestāv gaišas krāsas, modes lapās lasīju, ka šosezon aktuālas esot pasteļkrāsas. Būšu trāpījusi ar krāsām... tagad tik jāpiemeklē, ar ko šo adījumu saskaņot, neierasta šī krāsu kombinācija manā garderobē. Kaut gan padomāju, padomāju, varbūt tomēr šoreiz nebūs man džempītis, bet gan gara vasaras jaka... tipa kardigans... vēl vairāk iespēju kombinēt... Lieliska iedvesma turpināt!
Prieks r-adīt!

P.S. Redzēju šogad pirmo, otro, trešo...  taureni... visi dzelteni!

Lai pavasarīga šī garā darba nedēļa!

otrdiena, 2018. gada 3. aprīlis

Vēro dabā... ķērpjus

Ideāla sakritība - kāda stunda jāgaida neparedzētā vizītē pie ārsta slimnīcā, bet somā līdzi gandrīz gatavais brīvdienu adīklis, rīta saule pēc lietainajām brīvdienām šķiet divtik spoža... gaidīšanas vietas izvēle skaidra - ārā no telpām, saulītē, mežā! 



Jau iegādājoties šīs dzijas Sandnes Garn (Norway) Silk Mohair (sastāvs 60% mohair, 15% wool, 25% silk) izvēlētās krāsu ficītes iztēlē uzbūru koku, kas apaudzis ar dzeltenajiem ķērpjiem. Papētīju ražotāja mājaslapā - krāsu palete Silk Mohair diezgan plaša, kaut gan man patrāpījies nopirkt tās košākās krāsu ficītes.

Dzijas metrāža - 50g/280m. Uz etiķetes norādīts, ka vēlamais adāmadatu izmērs šai dzijai ir 5 1/2, man mājās bija Nr.5, bet es adu diezgan vaļīgi. Musturs tas pats vienkāršais - tikai labiski, uzmetu 3 valdziņus, pieaudzējuma ritms ierastais - katras kārtas pirmo valdziņu un katras kārtas pēdējo valdziņu dubultoju. Un no atšķirīga dzijas sastāva galarezultāta forma katrreiz sanāk savādāka, visizstieptākais variants bija manam sarkanajam, kas nēsājot vēl krietni pastiepās. Uzmanību: ļoti, ļoti vaļīgi ir jānorauc pēdējā garā kārta! 

Pavediens šai dzijai ir nedaudz rupjāks par ierasto, pie mums veikalos nopērkamo, kidmohēru ar zīdu. Mans pavasara šallakats būs ļoti gaisīgs  un svērs tikai 100g. Plānoju izadīt abas nopirktās ficītes. Fināla foto noteikti sekos.





 Agrā pavasara krāsas! Ideāla saskaņa - dzeltens, zaļš, pelēks un zils.



Uzdūros tīmeklī interesantam un apjomīgam Dienas rakstam par ķērpjiem:


Raksta spilgtākais citāts:

"Ja Tu būtu ķērpis, Tev būtu divas identitātes vienā - sēnes un aļģes. Tu varētu pārtikt no svaiga gaisa un mīlestības, ja vēl drusku ūdens un saules gaisma. Tavu ķermeni sauktu skaistā vārdā - laponis. Tu spētu vairoties trijos veidos. Tu būtu īsts pionieris, vienmēr gatavs doties uz vietām, kur pirms tevis nav apmeties neviens augs vai dzīvnieks."

Cik romantiski, vai ne? Pavasaris ir tepat!

pirmdiena, 2018. gada 26. marts

Strīpains


Bīstams strīpainais vīruss! Pārskatu fotogrāfijas un zemapziņā sajūtu, ka gribu vēl ko strīpainu uzadīt... tas ir tik aizraujoši - koši strīpoties! Kastē izmazgātu Pāces vilnas kamolu vēl pietiekoši, varbūt nākamo maxi garu strīpainu džempīti uzadīt?


Šeit iedvesmai iekš instagram dažādas krāsu kombinācijas:



Šoreiz šallei speciāli mazāk valdziņus izvēlējos - 90 valdziņi, adatas Nr. 3.5 (salīdzinājumam pirmajai dzeltenstrīpainajai 120 valdziņi un adatas Nr.4).


Džempītim, šķiet, bija 110 valdziņi stāvam, piedurknēm 75 valdziņi. Stāva daļas vienkārši taisnstūri, 3/4 garuma piedurknes sāku adīt no augšas, sākumā kā taisnstūri rievotajā adījumā uz divām adatām Nr.3.5, tad adījumu pārlocīju uz pusēm, pirms tam vienmērīgi noraucu dažus valdziņus un pārgāju uz zeķu adatām Nr. 3.0 (16 valdziņi uz vienas adatas, 2 labiski, 2 kreiliski), tālāk adīju tikai pa apli, beigās paņēmu vēl tievākas zeķu adatas - Nr. 2.25. 

Visas uzadītās daļas satamborēju no ārpuses. Kakla daļa pa vienkāršo -  atstāju bez apdares. 


Pirms adīšanas dzija ar rokām rūpīgi izmazgāta, izskalota... kā arī visi krikumi izlasīti. Tas arī ir vissarežģītākais etaps šajā strīpainajā procesā. Gatavo adījumu  vēl nemazgāju, vien notvaicēju ar gludekli un atstāju izklātu uz vairākām stundām, lai izžūst. Adījums ir mīksts un ļoti, ļoti silts. 100% vilna. Pāces vilna 6/1 jeb Dundaga wool. Rekomendēju! 
Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...