svētdiena, 2015. gada 28. jūnijs

Par tambordiegiem 2

Mana saulespuķu krāsu tambordiegu kaste tagad ir pilna, visnotaļ jauka sajūta. Viss labais vienkārši notiek, vajag palaist un ļauties, svētdienas dienā pastaigā pa Jelgavu attopos pie Kanclera Nama, strādā arī brīvdienās, super, paskatīšos uz tambordiegiem.... ak, izvēle krietni plašāka kā Rīgas veikalos, piesien aci vecais labais Kirova Iriss, esmu sajūsmā, salasu man iepatikušos krāsu toņus, protams, saulespuķu krāsu toņus, paņemu vēl pāris atšķirīgu toņu lielākus kamolus Irisa diega rupjumā no cita ražotāja, laime pilnībā. Starp citu, piedāvājums plauktos abos veikalos atšķiras (Jelgavā ir divi Kanclera nami) un apkalpošanas kultūra diemžēl arī... bet mani tas šoreiz tikai uzjautrina, galarezultātā esmu tikusi pie maisiņa ar skaistiem diegiem.
 
 
Dabas krāsas, vasaras krāsas, brīvdienas krāsu spēles, un pirmā liepu smarža, reibinoša, pa ceļam gan neizdodas šo brīnišķo sajūtu atkārtot, jo lielākoties liepas vēl pumpuros. Ļoti izdevusies, saulaina, silta un arī citādi jauka brīvdiena, laikam jau tāpēc, ka tā šajā pēcsvētku nedēļas nogalē tikai viena.



Jauku nākamo vasaras darba nedēļu!

sestdiena, 2015. gada 27. jūnijs

Par tambordiegiem

Eiropai tuvojoties karstuma vilnis, bet man lēnām tuvojas atvaļinājums, tāda pavisam jauka kombinācija sanāk. Un tādēļ nolēmu parevidēt savus kokvilnas tambordiegu krājumus, cerībā tuvākajā laikā uz daudz vairāk brīvo laiku rokdarbiem. Atvaļinājuma gaidās esmu nopirkusi divus jaunus žurnālus, ieraudzīju tamborēto sedziņu žurnālā (Die schonsten Deckshen, vācu val.) ļoti vilinošu tamborētu saulespuķi, nespēju to žurnālu vairs vienkārši nolikt atpakaļ plauktā, iztēlē redzu vairākus spilvenus ar tamborēto aplikāciju, dievinu saulespuķes, papētīju shēmu, ļoti aizraujoša tamborēšana būs, vidusdaļā jātamborē Buschel-M, youtubē jau iepētīju, kā tos tamborē, bet ziedlapām jātamborē gan pa apli ārējo, gan pa apli iekšējo, izskatās ļoti interesanti.
Bet ne tik interesanta situācija veidojas ar tambordiegiem. Apmēram gadus divus pa tambordiegu plauktiem veikalos nebiju ložņājusi, tagad pamatīgs pārsteigums, vēl nesaprotu, patīkams vai tomēr nē. Agrāk vienmēr esmu pirkusi diegus Nr. 10, bet tagad tāda numura diegus veikalos vairs neatrodu. Filati plaša krāsu izvēle BBB 8, krietni smalkāks pavediens par maniem mājas esošajiem, Kumodē atrodams Maxi, izskatās tik nedaudz smalkāks par manu mājās esošo Nr. 10, krāsu izvēle plaša, bet spoles lielas pa 100g, attiecīgi arī cena uzreiz lielāka, ja nepieciešams iegādāties uzreiz vairākas krāsas, jārēķinās ar krietnu summu pie kases. Šo to nopirku, šo to salasīju no krājumiem, saulespuķes krāsās, piemeklēju divu rupjumu krāsu kombinācijas, kas meklē, tas atrod.... protams. Būs man divas dažāda lieluma saulespuķes. Neviļus pazibēja doma par DMC diedziņiem, izšūšanai domātajiem, tie mājās pulka, bet nevaru es iedomāties ar tiem sevi tamborējot.... krāsu palete gan tiem plaša, nevar ne salīdzināt ar tambordiegu krāsu izvēli. Nē, šo domu es atmetu, tie domāti izšūšanai un punkts.

 
 
 
Otrs iegādātais žurnāls IREN (Nr.7-8/2015, krievu valodā), žurnālā ir ļoti skaistas fotogrāfijas, kurās pat vienkārši modeļi izskatās ļoti efektīgi, pasniegšanas veids, protams, tas ir svarīgs, un tieši tādēļ es pēdējā laikā labprāt nopērku šo iedvesmojošo izdevumu. Manu uzmanību piesaistīja spilveni, adīti žakardā un tamborēts ar zilzaļām margrietiņām.
 

 
Krietnu laiciņu neesmu spilvenus radījusi, bet tuvojošais atvaļinājums un apsolītais karstais laiks būs ļoti iedvesmojošs iemesls uztapt kādam jaunam spilvenam, jo to nekad nevar būt par daudz, vai ne?
Bet tagad atpakaļ pie zilā džempīša procesa, kamēr karstums vēl tik tuvojas, ļoti kārojas pēc galarezultāta, procesā pamazām ieeju finiša taisnē.
Jaukas brīvdienas!

trešdiena, 2015. gada 24. jūnijs

Zilzaļš....

Brīvdienu mirkļi. Esmu atgriezusies pie zilā procesa, svētku brīvdienās iespēju robežās turpināju tamborēt kvadrātiņus. Tieši kvadrātiņu tamborēšana šajā procesā ir vispatīkamākais. Arī labiski adīt desiņas ir ok... bet... kopā sadabūšana sagādāja pamatīgas galvassāpes un milzu ārdīšanu. Pēdējā laikā nevienam procesam neesmu veltījusi tik daudz liekas enerģijas, proti, satamborēt un izārdīt, atkal satamborēt un izārdīt... un atkal... nespēju pat iedomāties savu reakciju, ja es būtu izlēmusi detaļas savienot šujot, pī, pī... Kur tad problēma? Savienojumā - adījums plus tamborējums. Uzadītā detaļa ir sagriezusies, lūk, tas man gaužām nepatīk, šo smalko dziju adīt nepavisam nav ok, tālāk savienot adījumu ar uztamborēto cilpiņu cilpiņā neizdodas, panākt to ritma savienošanas soli, lai gatavā detaļa būtu vienmērīgi līdzena ir diezgan sarežģīti, bet man beigās tomēr izdodas. Nenoliegšu, ka apvienotās tehnikas izskatās kopā ļoti jauki, piesien aci gan tie apļi kvadrātos, gan adītās krāsu joslas, ja ko tādu redzētu citai mugurā, noteikti iepētītu, ha, ha...
 




 

 


Pavisam nevainīga ideja no žurnāla modeļa, apvienot adītas joslas ar tamborētiem kvadrātiem, pat no diviem žurnāliem, bet galvassāpes šoreiz sagādāja šī dzija, kuru savaldīt grūti, smalks pavediens, kurš adījumā savērpjas un rezultātā saadās diezgan nevienmērīgi, bet tamborējums ar tā paša izmēra tamboradatu izdodas rupjāks. Kopumā process interesants, salīdzinoši lēns, kaut gan par garlaicību nevaru sūdzēties.
 
Iedvesmas modeļi no pieminētajiem žurnāliem:
 
 

Pirmo kopā sadabūju priekšpusi, speciāli sāku ar sarežģītāko, jo bija zināmas bažas par kakla izgriezuma lielumu, lai atvieglotu sev skaitīšanas procesu, augšējo divu kvadrātiņu joslu aizstāju ar vienkārši viscaur uztamborētu joslu no stabiņiem, mugurdaļa gan būs tikai pamīšas tamborējuma un adījuma joslas. Turpinājums sekos...
 
Rakstot atcerējos par zilzaļo, mazais bērns man jautā jau kuro jautājumu par to, kāda krāsa sanāk, ja savieno vienu krāsu ar otru, piemēram, zils plus dzeltens ir zaļš, sarkans plus dzeltens ir oranžs, melns plus balts ir.... pelēks? nē.... melnbalts, zils plus zaļš ir .... zilzaļš...
Mans zilzaļais process... zaļā gan tur pavisam maz... ja ne vien vasara!
 
Jaukas pēcsvētku darba dienas!

sestdiena, 2015. gada 13. jūnijs

Joprojām procesā

Deviņi kvadrāti savienoti vienā lielā, aptamborēju ar melanžu vienkārši vienu kārtu visiem deviņiem apkārt un ar otru kārtu savienoju visus kopā, ievilkti galiņi vairāk kā pusei, lēna tā galiņu padarīšana, bet apvienojot ar ikvakara tv seriālu tomēr ir ok. Atradu vienkāršu risinājumu lielā kvadrāta palielināšanai - apkārt tam satamborējot vienu strīpu ar mazajiem vienkrāsainajiem kvadrātiņiem, tādēļ arī tamborēju tiem deviņiem katram apkārt divas kārtas, jo matemātika 28+2=30, bet 30:6=5. Tātad vienam lielajam no deviņiem pie vienas malas pietamborēju piecus mazos kvadrātiņus. Ideāli!




 

Tamborēju arī šodien, publiski, pludmalē. Jūrā ūdens bija fantastisks, silts... Dievinu vasaru, sauli un jūru!
Saulainu nākamo nedēļu!

piektdiena, 2015. gada 5. jūnijs

Deviņi kvadrāti

Deviņi kvadrāti, brīvdiena, vasara, piektais jūnijs, svētki, zemeņu kūka, kurai bērnības garša ... (ar daudz.... nē ar vienu svecīti, jūtos vēl jauna), jūra, visi kopā, saule, pārsteigums, prieks... šīs dienas pieturzīmes.

 
Saliku visus deviņus kopā, pašlaik mazliet, tiešām tikai mazliet ... vilšanās, jo biju iztēlojusies, ka lielais kvadrāts būs lielāks... satamborējot tos kopā, dažus papildus centimetrus vēl iegūšu, jāizdomā būs kaut kas aptamborējams visapkārt, tāda kā nobeiguma mala, tādēļ rīt uz dziju bodi.
 


Kā man patīk pagaidām vēl tik klusā pludmale!

 

Devītais kvadrāts, vakardien vēlu vakarā pabeigtais. Šodien visai svētku jezgai pa vidu nodarbojos vien ar dzijas galiņu ievilkšanu, ha, ha ... veseliem diviem kvadrātiem ielocīju!






Saulainas brīvdienas!

trešdiena, 2015. gada 3. jūnijs

Astotais kvadrāts

Smiltis, tās joprojām ir visur, milzu vējš šodien pludmalē, šķiet, arī visus atpūtniekus bija aizpūtis.... kaut gan auksti nebija, temperatūra plus 19, vien dažam pavieglākam mazam cilvēkam krietni nācās piepūlēties ar pārvietošanos pret vēju. Tagad vakarā ziņās izlasīju, ka šodien vietām vēja ātrums esot bijis pat līdz 20 m/s, jā, jā ... pūta pamatīgi. Kāpās bērnu rotaļlaukums arī tāds tukšs un vientulīgs, man jau tas tīri labi patika, beidzot varēju uztamborētos kvadrātiņus izkārtot vienā lielā kvadrātā. Un nevienam mazajam netraucējot, mierīgi sēdēt uz slidkalniņa trepēm un tamborēt savu astoto kvadrātu. Brīžiem kāpās kļuva pat karsti, tad žigli līdz ūdenim, ļaujoties milzu vēja pūsmām, un pilnu muti smiltīm atkal atpakaļ uz kāpām un turpināt tamborēt. Un tā visu dienu, bērni nebija pierunājami doties prom, vien pievakarē pēkšņi uznākušais bads visus piespieda posties mājup.











Līdz vakaram astotais kvadrāts jau pabeigts. Brīvdienu tamborēšanas ātrums joprojām nemainīgs. Devītais - rītdienai, no četriem mazajiem kvadrātiem sastāvošs. Diegu gali pagaidām vēl neievilkti, atstāju šo darbiņu saldajam nobeigumam, akurāt divas veselas batika ficītes  palikušas kvadrātu kopā sadabūšanai, ļoti ceru, ka pietiks... turpinājums drīz sekos...

otrdiena, 2015. gada 2. jūnijs

Septītais kvadrāts

Un atkal par kvadrātiem... man ir dažas brīvdienas, bet visi brīvdienu plāni no manis neatkarīgu apstākļu dēļ ir totāli mainījušies, tādēļ sevis uzmundrinājumam atliek vien mainīt manu attieksmi pret notiekošo. Sekoju gudram padomam - dzīvot šodien un tagad, cik moderni... un patiesībā ļoti jauki. Pēc trakās Rīgas burzmas atkal nokļūt Jelgavā, šodien Pasta salā nereāli brīnišķīga vientulības sajūta, it kā sala būtu tikai mūsu vien, vēlreiz ļauties smilšu skulptūru valdzinājumam  (tagad ieeja par brīvu)... ieraudzīt tādas smalkas detaļas, kas svētku laikā burzmas dēļ palika nepamanītas, pasmaidīt par vienas skulptūras pazaudēto galvu un klausīties putnu čalās, kas iemājojuši (iegrauzušies) milzu smilšu valnī ap skulptūrām, nereāls tukšums visapkārt, laikam jau tādēļ, ka darbdienas vidus, laiks arī nedaudz apmācies, šodien mums ir ļoti paveicies, visi izstaigājam, daži gan skriešus... visu plašo iekopto salu pa milzīgo apli, pašā tālākajā galā nokļūstam it kā labirintā, vismaz sajūta apļu sākumā satraucoša, apļojam zemāk, bet ceļš vienkārši izbeidzas, tupiks, protams... nākas atgriezties realitātē, joprojām esam gandrīz vienīgie salas tālajā galā (neviļus iedomājos par Mežaparka bērnu laukuma kņadu, ak, nē, žigli dzenu tās domas prom, šodien man burtiski nepieciešams klusums), bērni no sirds izdauzās svaigi skaistajā rotaļlaukumā, bet es tikmēr ar fotoaparātu neviena netraucēta bildēju savus kvadrātus, fantastisks fons...  Vēlāk izstaigājam arī Lielupes otru krastu, tur nokļūstam vēl vienā tukšā rotaļlaukumā un tik pat tukšā peldvietā, klusums pirms sezonas... fantastiska pastaiga, telefonā vēlāk ieraugu, ka nostaigāts vairāk kā piecpadsmit tūkstoši soļu.
Pirmdien Rīgā burtiski ieskrēju pāris dziju veikalos, nopirku vēl dažas melanžētās raibās dziju ficītes un vienu arī mīļajā dzeltenajā krāsā, tādēļ šodien septītais kvadrāts tāds manāmāki dzeltenāks sanācis. Brīvdienu ātrums - viens kvadrāts dienā! Baudiet krāsu prieku!
 









 










 
Pēdējā bildē vēl septītais procesā, bet dienas beigās iesāku jau astoto tamborēt, brīvdienu turpinājums drīz sekos...
Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...