pirmdiena, 2017. gada 17. jūlijs

Krāsu iedvesma Rīgas centrā

Manā otrajā slejā vasara pašā viducī...


Strūklaka pie Operas tiek remontēta, tai apkārt ar plēvi apvilkts iežogojums, nudien, gluži nefotogēniska, tādēļ bildēs speciāli nefiksēju. Savukārt košie ziedu paklāji fantastiski, manās vismīļākajās krāsu kombinācijās, patiesi iedvesmojoši tiem ik rītus vai vakarus garām doties. Iespējams zemapziņā šī iedvesma transformējās manā adāmajā jakā, re, dzelten-zaļie-rozā-sarkanie vienkopus savirknējušies jakas otrās slejas vidusdaļā, kā košs puķu dobes fragments... Bet varbūt vienkārši kamolīši tā sagadījās... kaut gan nē, Pāces dzelteno mazo kamolīti speciāli no kastes piemeklēju, tad jau tās košās puķu dobes tik tiešām būs manu krāsu izvēli ietekmējušas.







Bastejkalns, pretstatā rūpīgi saplānotajām Operas apstādījumu ziedu musturu cakām, tāds mežonīgs... zaļš paklājs, vien ar dažiem krāsu triepieniem. Pieļauju, ja man būtu dārzs, tad tas būtu tieši šāds, noslēpumaini mežonīgs un veldzējošs. Šovasar gan veldzi īpaši nekārojas meklēt, drīzāk otrādi, vēlme atrast kādu brīvu soliņu, kas saules apspīdēts, lai paadītu un sasildītos. 





Nedēļas nogalē laiks nedaudz palutināja, pie jūras pat nenosalām, ha, ha... pēcpusdienās gan sauļoties gribētāju saradās pavairāk, tad pludmale vairs tik vientulīgi tukša neizskatījās. Pietrūkst man šovasar ierastās jūlija tveices, gribētos vēl šosezon kādu nedēļu tā laiski izsildīties pie jūras, bet pagaidām nesanāk, atkal laiks vēss un lietains.






Pašlaik otrā sleja jau pabeigta, turpinājumā izadīju Pāces pirmā lielā kamola oranžīgos toņus miksējumā ar Noro kamolīšu sarkanīgi zaļajiem, pabeidzot adīt sleju ar oranžajiem sekojošiem tumšajiem, brūnajiem toņiem. Trešo sleju plānoju sākt ar otrā Pāces kamola vistumšāko daļu, miksējot to ar dažādiem zilā toņiem no Noro kamolīša, mazliet gan vairāk zilās krāsas, kā pirmajai slejai. Un tik neraksturīgi vasaras vidum ir pilnīga bauda adīt ar vilnas pavedienu, karstumā noteikti es pievērstos kam ne tik sildošam. Zeķēm gan pagaidām klāt neķeros, tas nu būtu gaužām nepiedienīgi vasarai... Tad jau redzēs, kā tās krāsas tālāk saliksies, un kur turpmāko iedvesmu smelšos... Turpinājums sekos...

trešdiena, 2017. gada 12. jūlijs

Vasaras krāsas

Turpinu adīt, turpinu priecāties par krāsām, Pāces vilnas kamols tas pats, mainu pašlaik tikai Noro dzijas kamolīšus... un ir jau no kā izvēlēties, pašlaik apbrīnojami viegli krāsas sakombinējas. Un adījums arī vienmērīgs, šim miksējumam izpaliek vilnai raksturīgais kodīgums, asums... precīzu vārdu nevaru atrast, tāds mīksts un patīkams adījums, un košs, krāsains... 


Pirmās slejas nobeiguma daļa, no sarkanā pie rozīgi violetajiem... Visas vasaras krāsas manā adījumā!


Pirmās slejas sākuma daļa un beigu daļa...


Otrās slejas sākums, redz, tomēr dzeltenais iezagās, kaut piesardzīgi, bet tik iederīgi. Iepriekš izmazgāto Pāces vilnas fici satinu divos lielos kamolos (vienā ficē apmēram 300 g). Izskatās, ka ar pašreizējo dzijas maiņu, no pusfices, tas ir viena kamola, pietiks divām plānotās garās jakas slejām. Un vēl izskatās, ka no maniem Noro kamolīšiem kāds noteikti paliks pāri. Par iespējamo apdari vēl esmu pārdomās, iespējams, ka tās varētu būt gaišākās Noro krāsu kombinācijas (tās, kas izārdītajā vestē), tie kamolīši pagaidām kūtri iesaistās šajā krāsu spēlē, bet varbūt kaut ko vēl piepirkšu klāt, būs pamatots iemesls kādā dzijas veikalā ielūkoties... Aizrautības un optimisma pilna turpinu šo lielisko projektu! Lai jauka rītdiena!

svētdiena, 2017. gada 9. jūlijs

Jūras laiks

Tomēr pāris dienas atvaļinājumā atpūta man pie jūras izdevās, ūdens gan auksts, bet sauļoties un paadīt pludmalē bija pavisam ok. Pašlaik gan jau uzadīts krietni vairāk, plānoju šovakar pabeigt adīt pirmo sleju. Nobeiguma krāsas no sarkanā lēnām pāriet pie rozīgajiem toņiem, burvīgs process, abas dzijas lieliski viena otru papildina un izceļ, nojauta mani nepievīla. Un musturs izvēlēts pareizais, šoreiz pieredzei liela loma, man izdevās ar pirmo reizi. Fantastisks process, ilgāku laiku domās nēsāts, un tik veiksmīgi realizēts.






Jūra... bezgalīga mīlestība un ...spirgtums, svaigums, veldze, atspirdzināties, atpūta, vēsma, atdzimšana, prieks, svētki, spēle, pludmale, caurspīdīgs, tīrs, gaišzils, debesis, ūdens, dzirkstīt, romantika, sapņot, brīvība...  es atkal par savu topiņu... nē, drīzāk par jūru... ideālais fons...




Lai jauka nākamā darba nedēļa!

piektdiena, 2017. gada 7. jūlijs

Diena pirms... Dzija. Sākums...

Brīvdienu nedēļa iegadījusies pavisam ne vasarīga, bet tādēļ jau nav jāskumst par to. Ja būtu vairāk saules, varētu nodoties Pāces vilnas mazgāšanai, kaut gan, ja būtu vairāk saules... tad nudien negribētos to darīt... Dzija, daudz skaistas dzijas... Jau kādu laiku domās miksēju Noro ar Pāci (saukta arī Dundaga wool)... azarts, prieks, neziņa, šaubas... tā atkal no jauna, pa apli vien... Pamēģināju, šķiet izdevās, vēl gan miglaina praktiskā puse, kādas sajūtas būs ikdienā nēsājot? Tālredzīgi izvēlos šajā mikslī vairāk Noro Flower Bed, dēļ dzijas brīnišķīgā ekskluzīvā sastāva. Pavedienu rupjums abām dzijām vienāds, arī struktūra sader, šim musturam izveidojusies ideāla saderība, krāsas fantāzijas lidojumā... jākombinē, to arī daru, apzināti izvairoties no galiņu jūras, pagaidām izdodas...



Vairāk Noro vai vairāk Pāces, no kuras puses uz to paskatās?...


Adījums rievotais, tas ir, visu laiku adu tikai labiski, adatas Nr. 3,5. Uzmetu 70 valdziņus. Adīšu garu sleju, spēlējoties ar krāsām, galarezultātā iecerēta jaka, tipa mētelis, no savstarpēji savienotām slejām. Sāku ar zili violetajiem, vienkārši lielais Pāces kamols tā sākās... gaidu sarkanīgos, tie man pašlaik vairāk tīk... nezinu gan, vai pievienošu dzeltenos, vēlāk procesā manīs.


Lai tiktu uzreiz pie tik daudziem Noro kamolīšiem, dažas dienas nodarbojos ar pāris senāku adījumu ārdīšanu, dzijas taisnošanu, laikietilpīgs process, skaists process, bauda acīm, kamolos tīšanas prieks, atkal bauda acīm, lēnām... Reiz bija uzadīta veste, diezgan maz uzvilkta, jo neizveidojās pilnīgs komplekts, grūti sakombinējama ar manu pārējo apģērbu. Arī vestes nemīlu, tagad to zinu... Skaists musturs, vēl pēdējās bildītes mustura iemūžināšanai, piezīmes par adatu rupjumu un norāde, kur glabājas tehniskais raksts, gan jau man kādreiz noderēs... Un vēl atradu skapī vienu ilgi kalpojušu šalli, mīļu šalli, nolēmu arī tai dot nākamo iespēju... Pēc nēsāšanas, mazgāšanas, ārdīšanas, notvaicēšanas Noro pavediens ir kļuvis tikai mīkstāks, patīkamāks, lieliska dzija!



Pirms un pēc tvaicēšanas, man tik ļoti patīk šie satītie dzijas panelīši, žūst gan veselu dienu, tātad, veselu dienu var priecāties par šādu skaistu Noro krāsu glezniņu... saskaitīju panelīšos četras oriģinālās krāsu kombinācijas no Noro Flower Bed paletes, kastē aizķērušies vēl nelieli kamoliņi no dažām krāsu kombinācijām, toties miksēšanas iespējas praktiski bezgalīgas...













Šī bija vienīgā šonedēļ izmazgātā Pāces vilnas ficīte, piemeklēju no saviem krājumiem pašu spilgtāko un raibāko, šķita, tā būs vieglāk sakombinēt krāsas. Burvīgas krāsas... Atkal nekļūdījos... ideja ir kādu laiku jāpanēsā sevī, lai izdotos, vai ne?

svētdiena, 2017. gada 25. jūnijs

Gaišzilais

Natural, Health, Trendy (uzraksts uz dzijas ficītes etiķetes) un šo ķēdīti domās var vēl paturpināt - spirgts, svaigs, atvēsinošs, veldzējošs, mitrs, atspirdzinošs, atpūta, pārtraukums, veldze, vēsma, atdzimšana, prieks, svētki, spēle, pludmale, caurspīdīgs, tīrs, gaišzils, debesis, jūra, ūdens, dzirkstīt, romantika, sapņot, brīvība...  tas viss man uz mēles, jūsmojot par šīs vasaras dažās siltajās dienās iesākto adāmprocesu. 




Vasaras gaidās jūnija sākumā ielūkojos savā kokvilnas krājumu kastē, sākumā ar spontānu ideju par kādas kokvilnas puķītes vai glāžu paliktņa uztamborēšanu, tad jau atbildīgi paskatījos uz košo ziedu tašu un trijstūru motīvu topiņu, abus nosauktos nepabeidzu iepriekšējā vasarā, tomēr nedaudz bezatbildīgi (drīzāk rotaļīgi) iesāku lielo kvadrātu, un vienalga... sirds ilgojās pēc kaut kā mugurā velkama ... un skatiens aizķeras, domas sapinas... šoreiz gaišzilajā. Neviļus atceros par to prieku, ar kādu adīju jakas kvadrātus pērn. Pašlaik gan tie tikai divi lieli kvadrāti - priekšpuses un mugurpuses daļas, rezultāts iecerēts kā spirgts kokvilnas vasaras topiņš. 

Pamatā populārā Alize bella (100% kokvilna), manā kastē bija 5 gabalas 50g/180m dzijas ficītes (izmantoju gan tikai četras), kuras pamīšus atšķaidīju ar ficīti 50g/250m Alize romantika (40% kokvilna, 34% akrils, 26% poliamīds), nevienmērīgi savērpts pavediens, krāsās ļoti pieskaņots pamatkokvilnai. Adāmadatas Nr.3.


Uzmetu kvadrāta viena malai 100 valdziņus, 3 vidus valdziņi, un 100 valdziņi otrai kvadrāta malai. Katrā turpejošā kārtā noraucu vienu vidējo valdziņu, atpakaļejošās kārtas adu vienkārši kreiliski bez noraukšanas. Ar zilo Alize romantika ficītes pavedienu brīvi veidoju reljefas rievotā adījuma strīpiņas, nu tā, lai zilais tuvāk zilajam sastrīpojas... Jo adāmo valdziņu paliek mazāk (samazinās dēļ noraukuma adījuma vidū), jo lielākas iespējas variēt ar krāsām, tās atkārtojas neritmiski un vienlaikus tomēr harmoniski, pavisam cita garša šādam procesam, nekā adot lielu gabalu pa taisno. Fotogrāfijā uz galda lietus pilītes, apmākusies diena, krāsa vairs tik ļoti nespirdzina, jāvelk mugurā būs saulainā dienā...


Visā šajā jaukajā procesa apcerējumā tomēr arī kāda ne tik jauka ziņa, no šīs dzijas, vai no to miksējuma, vai nevienmērīgi izvietotajām rievotā adījuma rindām, manu uzadīto kvadrātu viena mala ir nošķiebusies, respektīvi, kvadrāta forma nav ideāla, viens stūris (nobeiguma) ir redzami izstiepies. Domāju, ka būs īpaši jāpiedomā par gala risinājumu, mēģinot adījumu nostiept, ideālo formu meklējot, ja neizdosies, tad jāmeklē cits variants, no sērijas, kā defektu pārvērst par efektu, varbūt kaut ko pietamborēt vēl neregulārākai formai... 

Bet man patīk... man vienalga ļoti patīk...



Izdevās, pat ļoti labi izdevās, satamborējot gatavās detaļas, uztamborēju 4 kārtas ar stabiņiem (viens apmetums, tamboradata Nr. 2.5) plecu daļai, līdz ar to topiņš pastiepās garumā un izveidojās glīts kakla riņķis. Satamborējot sānu malas, speciāli piedomāju pie satamborējuma vīles, īso malu tamborēju cieši, it kā savelkot kopā, bet garo malu tieši otrādi, ar rokām pastiepjot, it kā izstiepjot to garāku, sanāca jauki un visnotaļ glīti. Notvaicējot vienlaikus vēl pastiepu topiņa garāko malu. Tiek pieadītas rokriņkiem maliņas, jo manā vecumā topiņš ar atkailinātiem pleciem vairs nav tas ideālais vasaras modelis.


Un tagad pats dīvainākais - atstāšu visu kā ir, bez apdares, apakšmala pati skaisti ierullējas, nevajag iejaukties šajā procesā, kakla izgriezums labi uztrāpīts, tam arī nevajag neko vairāk. Tad seko pēdējā uzlaikošana, varbūt ne īsti laikā, pēc ļoooti sātīgām vakariņām, un secinājums, man tomēr vajag arī otru topiņa sānu malu izstiept, tiešām vajag... Pēcsvētku agrs rīts, tamboradata, ficītes atlikums un uztamborējas skaists trīsstūris, tamborēt sākts no vidus.



Izdevies viens foršs un spirgts vasaras topiņš, tapis paralēli citiem projektiem jūnija mēneša garumā. Un šoreiz tapa viegli un raiti, bez piepūles, bez kalkulēšanas, bez ārdīšanas... Mugurā uzvilkt gan vēl nav sanācis, jāgaida vasarīgāks laiks.


Un nākamo brīvdienu iedvesmai, manus krājumus papildina divas Pāces vilnas ficītes no Zāļu tirgus, tā jau kā svētku tradīcija kļuvusi... tātad, drīz būs veļas laiks, ha, ha... dzijas mazgāšanas laiks...


Lai silta nākamā vasaras nedēļa!
Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...