ceturtdiena, 2017. gada 16. novembris

Košums pār tumsu

Krāšņās rudens lapas nobirušas, tumsas pašlaik vairāk nekā gaismas... novembra mēnesi kalendārā mierīgi varētu izlaist un tad tā hops - uzreiz no krāsainā rudens baltajā ziemā iekšā! Tas tumsas un kailo koku iespaidā... vēl jau gan svētki jāpiedzīvo un  Staro Rīga krāsas jāizbauda... Mans skatiens aizvien biežāk aizķeras pie Ziemassvētku tematikas bildēm, bet visam savs laiks, jādzīvo šodienā... Vēlā rudens fons jo īpaši rosina darboties ar košām krāsām. Strīpainā Pāces vilnas šalle Nr. 2 tūlīt, tūlīt būs gatava, pēdējie adāmie centimetri izstiepušies tik gari... un ir jau vēl salīdzinoši silts laiks, tādēļ nobeigums bez steigas. Un kamolu kastē man vēl daudz... un ideju pilna galva! ... vien brīvā laika tik maz...








Esmu reanimējusi dažus Noro kamolīšus, divas senākas cepures tika izārdītas, dzija iztaisnota un sagatavota jaunai dzīvei jeb nākamajai iespējai. Bildēs noķerti novembra īsās dienas retie saulainie mirkļi, lielākoties pats adīšanas process jau norisinās vakara tumsā. Cepure pārtop cepurē... neloģiski, bet skaistums prasa upurus, vai ne? Un nākamnedēļ sola sniegu, prognozes gan pretrunīgas, pat pavīd iespējama 20 cm sniega sega... Šķiet, ka jauna cepure būs nepieciešama.



Cik jauka sajūta - drēgnā rudens vakarā izvēlēties sev košāko zeķu pāri, izņemt to no zeķu kastes un labsajūtā uzvilkt, blakus karsta dzēriena krūze, beidzot brīdis klusuma pēc ikdienas kņadas un rūpēm,  mīļākais adīklis... šis tumšais rudens laiks jāpārdzīvo...


Un ja par zeķēm... tad esmu apmulsusi, mana šī gada sākuma apņemšanās - šogad uzadīt 17 pārus zeķu, draud izgāzties, jo pašlaik gatavi vien desmit pāri, vēl dažas zeķes ir uzadītas pa vienai... bet aktuāla ir vajadzība pēc cimdiem. Šis gads joņo milzu ātrumā... kaut gan zeķes uzadīt esmu iemanījusies diezgan žigli, divās brīvdienās vienu pāri uzadīt ir pat ļoti iespējams, pašlaik esmu izvēles priekšā, čakli pildīt apņemšanos vai tomēr paslinkot un izgāzties... Zeķes adīt gan man ļoti patīk 😃 💖 Krāsās ir spēks! Lai košāka rītdiena!

ceturtdiena, 2017. gada 2. novembris

Kas top no iedvesmojošiem kamoliem

Sveiciens novembrī! Īstais laiks vilnas dzijai. Āķis lūpā, man ļoti vajag vēl vienu strīpainu šalli. Esmu aizrāvusies pēdējā laikā ar zili sarkanajām kombinācijām, izskatās, ka vēlāk šallē varētu pievienoties nedaudz dzeltenā, vien akcentam. Šāda šalle top kā pārsteigums, miksē un miksē kamolu krāsas, bet tāpat skaidri nav zināms galarezultāts, protams, tā būs šalle, strīpaina šalle, bet kopējo noskaņu var ieraudzīt vien beigās. Un ap kaklu to var satīt arī vairākos veidos. Šo šalli vēlējos šaurāku, tādēļ 90 valdziņi platumam, adatas Nr. 3.5. 


Nezinu, kā izskatās bildēs no malas, patiesībā ir tā, ka nevis uzadītais gabals ir mazs, bet koka stumbrs ir iespaidīgs... un strīpu rokraksts (manējais) kā iepriekšējai šallei 💖


Vesela kaste ar krāsainiem kamoliem - izmazgāta Pāces vilna (Dundaga wool)... kāpēc parastie kamoli nevis tie modernie, ar tinēju satītie? Jo šādi ir ērtāk tīt, kamolus tinu mīkstus, lielus (no vienas fices sanāk trīs lieli kamoli), tinot cenšos iegaumēt krāsu kombinācijas, jo no kamola virspuses vēlāk tā īsti nevar redzēt, kādas krāsas iekšpusē paslēpjas... un šādi tinot ir ļoti ērti izknibināt gandrīz visus sīkos sažuvušās zāles krikumus no dzijas pavediena. Un man patīk vilnas kamoli, tie atgādina manu bērnību... starp daudziem kamoliem, toreiz gan nebija tik plaša krāsu izvēle, kur nu vēl dzija ar krāsu pārejām...

Kamolu kaste iedvesmo... tas sarkanais augšpusē igauņu vilnas kamols iemaldījies...


Stop!... pagaidām apstājos, palika vēl viena kaste ar neizmazgātajām Pāces vilnas ficēm. Bija man dažas tādas aizķērušās, kas pirktas pirms vairākiem gadiem... senāk pirktajām procesā ūdens nebija tik ļoti netīrs un krāsains... līdz ar to vieglāks mazgāšanas process. Nudien nesaprotu, kā iespējams adīt šo dziju nemazgātu... Un gadījās viena interesanta lieta, vienai no senāk pirktajām Pāces ficēm (2014. gada vasarā), tieši tai, kuru biju iecerējusi par fonu nākamajam adāmajam, pavediens ir krietni plānāks kā parasti, mēģināju pat sākt adīt, bet nekā, vizuāli ļoti redzama pavediena rupjuma atšķirība. Tikko izmazgātas divas igauņu fices Aade long 8/1, tas būs labāks sabiedrotais. Jāievieš neparedzētas korekcijas manos projektu plānos, bet prieks, ka krāsu kombinācijas saskaņojas.


Top cimdi no Pāces vilnas, tādi pa vienkāršo, patīk tieši tas, ka šis musturs ideāli pieguļ pie rokas, siltāk rokām un cimds nešļūk nost. Adatas Nr. 2.25, adījums diezgan blīvs, lai vējš cauri nesvilpo, uz vienas adatas 14 valdziņi, divi labiski, divi kreiliski.


To smuko kamolīti satinu uz rokas, speciāli notinu gaišos toņus, lai otru cimdu sāktu ar zilo, cita toņa zilo, kas lēnām pāries tumši zilajā... būs katrs cimds savādāks, kaut gan no viena kamola adīti.

Lēns progress, abas īkšķu vietas iezīmētas ar krāsainu pavedienu. Līdzība ar zeķes papēdi, ja tas izadīts un liekie pēdas pacēluma valdziņi noraukti, tad zeķe gandrīz gatava, cimdam atskaites punkts ir īkšķis 😄


Pēc pulksteņa stundas pagriešanas skumdina tumšie vakari, tāda sajūta, ka man ir nozagta adīšanai vesela stunda vakaros, var pat teikt, ka vakarā miksēju šallei krāsas uz dullo, vien otrā rītā švakā  dienasgaismā,  pirms došanās uz darbu, ieraugu, kas tad īsti sanācis, jo vakarā pēc darba atkal tumsa... izskatās, ka jāturpina adīt būs brīvdienās, lai neizpaliek krāsu prieks no procesa...


P.S. Dažas bildes instagramā @ceitaspasaule nedēļas gaitā jau publicētas, šeit neapgrieztas un ietērptas vārdos... lai viss izdodas!

svētdiena, 2017. gada 22. oktobris

Strīpainais zelta rudens

Šodien pilna zeme ar zeltu sabirusi... mazliet arī mana šallē ticis. Paskatoties no rīta pa logu, steidzu izadīt pēdējās pelēcīgās strīpas savā šallē, kamols negaidīti beidzas tieši ar pelēko krāsu. Un kādēļ gan ne pelēkais ar dzelteno? Lapas tik birst un birst... man vēl galiņi jāieloca... būs... šodien būs gatava mana divmetrīgā strīpainā un ļoti platā šalle. Mazliet par platu, lai nēsātu tradicionāli aptītu kā šalli, dubultā pārlocīta gan ok, bet kā plecu šalle - ideāla.  Āķis lūpā, izmazgāta dzija kastē... jau zinu, ka taps vēl viena, šaurāka un citās krāsās. Pāces vilna rullē! Pārsteigums katrā kamolā! Tik ideāls fons šodien... varētu bildēt vēl un vēl... ja ne vien mans koši sārtais deguns, rudens iesnu laiks jau klāt...







Pēdējā atkāpe superīgam galarezultātam - adīta no iepriekš izmazgātas vienkārtīgas Pāces vilnas dzijas, svars mazliet virs 300g, izmantoti trīs lieli kamoli no trīs dažādām ficēm, ieadot pa kādam kontrastējošam  kamolītim no iepriekšējiem projektiem, 120 valdziņi, adāmadatas Nr. 4, viena neliela sauja dzijas galiņu pēc ielocīšanas, finālā šalle notvaicēta ar gludekli, žāvēta izklāta. Adīta ar lielu prieku gandrīz divas nedēļas. Būs silti! 

Nākamā nedēļa man solās būt cimdu nedēļa... Lai jauka rītdiena!

svētdiena, 2017. gada 15. oktobris

Krāsu spēles

Uzadīt metru nedēļā... aizraujošu metru... ir iespējams! Vispār jau nenomērīju, šķiet, ka uzadīts ir vairāk kā metrs. Un ja būtu vairāk brīva laika adīšanai, iespējams, ka šalle būtu gatava. Steigas gan nav, nākamā nedēļa būšot salīdzinoši silta, tik lielu un biezu šalli noteikti vēl nevajadzēs. Procesa bildes ar mežu fonā, kas gan var būt šodien vēl skaistāks par saules izgaismotajām košajām rudens lapām?


Pameklēsim, kura lapa būs visskaistākā... visdzeltenākā vai vissarkanākā, vai tieši šalles krāsām vispieskaņotākā?



Šī laikam būs... visgaršīgākā... rudens lapa...



Tāds pavisam tīrs zaļais tonis nemaz šajā šallē nav. Foršās krāsu spēles: zils plus dzeltens plus gaisma plus zaļdzeltena lapa ... ir zaļš! Adu pamīšus no četriem dažādiem Pāces vilnas kamoliem, ieadot pa kādai krāsai no mazajiem kamolīšiem, kas sakrājušies no citiem projektiem. Šķiet, ka pavisam vajadzēs mazliet vairāk nekā 300 g vienkārtīgās vilnas dzijas, tas ir apmēram viena fice, tikai no vienas fices tik koši strīpains nesanāks, tātad 3 dažādu krāsu fices, bet tikai pa kamolam no katras... un no galiņiem nav jābaidās, to nemaz tik daudz nesanāk.





Rudenī adīt dabīgo vilnu ir tik patīkami, pat nosalušie roku pirksti sasildās... un pašlaik adāmais jau tik ērtā lielumā, ka apsedzoties arī kājas var sasildīt... un krāsu košums sirdi sasilda, it sevišķi drūmā un lietainā dienā... būs ļoti silta šalle. Un ir pazudis vilnas dabīgais kodīgums, vai arī tas man vairs it nemaz netraucē... kaifīgs process!

Jauku un krāsainu nākamo rudens nedēļu!

trešdiena, 2017. gada 11. oktobris

Strīpainīte (sākums)





Instagram ir viltīgs tīkls, un tur viss notiek ātri... viegli var zaudēt realitāti tik apjomīgā bilžu informācijas jūklī. Vai arī nē, var vienkārši maksimāli un mērķtiecīgi sasmelties iedvesmu (savākt iepatikušos bilžu kolekciju) un sākt adīt vienu foršu strīpainu šalli. Ļoti neiedziļinoties tajā, kurš izdomāja vai kurš pirmais tādu sāka adīt, autores profils, šķiet, ir šis @vyazhu_teplo
Un strīpains ir strīpains, ko tur daudz domāt, jāņem krāsaina dzija un kārtīgi jāsastrīpo!

Ideja no instagram publicētajām bildēm:
 #дундагамоймикрокосмос #шарфоплед #полосатыйшарф #самыйлучшийшарф 

Mana krāsu iedvesma - rudens visapkārt. Dievinu zilā, dzeltenā un oranžā krāsu salikumu. Šoreiz pat neapzināti salasīju no izmazgātas dzijas kastes šos kamolīšus, noteikti gribēju ko zilu, lai saskaņotu šalli ar savu pamatgarderobi, un ļāvos dzeltenajam, kura nemaz tik daudz manā skapī nav, turpat jau oranžais un brūnganais...
Adāmadatas šoreiz Nr.4, izvēlējos speciāli resnākas, lai adījums papildus vēl mīkstāks. Mans labiskais negriežas, laikam adu savādāk... ar lielu... mīlestību... 




Kamolos tinamā brīvdiena, ideāli, ja to var darīt ārā, pļavā, bet tagad jau auksts, nokavēju... nācās rūpīgi vākt visu lieko aiz sevis pašai. Lai šoreiz ir arī kāda ne tik smuka procesa bilde, pieļauju, ka manu blogu lasa ne tikai pieredzējušas rokdarbnieces. Un šī noteikti nav antireklāma Pāces vilnai,  man ļoti patīk ar šo dabīgo vilnas dziju darboties. Gatavie rokdarbi no šīs dzijas ir vissiltākie!!! Un pat neatzīšos, cik kg šīs krāsainās dzijas man ir sakrājies dārgumu kastēs... esmu vāja attiecībās ar šo smuko dziju.



Pat visi siena smalkumi ir nokrāsojušies, raiba jo raiba gružu kaudzīte, vispār jau pa smuko! Un šeit tad arī ir uzskatāmā atbilde, kāpēc pirms rokdarbošanās šī dzija ir jāmazgā... daudzos jo daudzos ūdeņos (ui, kas tik tur nenāk ārā, tāda šmucīga mazgāšana), fice liela un žūst pāris dienas, tinot rūpīgi jāizknibina visi tie ieķērušies krikumi, kas paši procesā neizbirst... Bet pēc tam ir tik milzīgs prieks darboties! Pavediens ir kļuvis mīksts un pat viegli smaržo... pēc matu līdzekļa, un satīto kamolu kaudzīte... ir tik iedvesmojoša, kārdinoša, aicinoša... Izmazgātos smukos kamolus glabāju lielā plastmasas kastē ar vāku, šādi drošība no kodēm garantēta. Šī dzija ir garšīga, fakts, it kā jau redzamu kožu dzīvoklī nav, bet bija man aizmirsušies pāris kamoli pītā grozā ar vāku, skapja augšpusē... nostāvēja dažus gadus nekustināti... nav jau gan uzreiz viss un pagalam, bet pavediens šur tur ir kā sagraizīts ar šķērēm... izlietošu, protams, bet secinājumus izdarīju. Visa mana bagātība glabājas slēgtās plastmasas kastēs. Savukārt segas, jakas, džempīši vienkārši plauktā - tie jau tiek regulāri lietoti, izpurināti, mazgāti... Atceros, kā mūsmājās glabāja vilnas dziju, toreiz tālajā padomju un deficīta laikā, kolīdz bija iemainīta aitu vilna pret dziju, daudz dzijas, tad nemazgātās ficītes salika plastmasas maisos, tur sadrupināja lērumu ar papirosiem (bija tādas cigaretes bez filtra, folklorizējies pretkožu līdzeklis) un maisus vienkārši stingri aizsēja. Un tikai pirms lietošanas dziju mazgāja un tina kamolos. 



Pačukstēšu, ka pašlaik strīpainajai šallei vēl krietns gabals uzadījies, papildus lapu brūnganais pie jau izmantotajām krāsām ir piezadzies, un pa kādai tumši sarkanbrūnai nokritušai kļavlapai arī... un tā ir taisnība, ka šo košo strīpaini var kādu metru nedēļā uzadīt... ja ada ar rokām un tikai vakaros. Lasīju bilžu komentāros, ka ar mašīnu adot, šādu platu šalli pa stundu varot dabūt gatavu. Katram savs, bet rezultāts gan būs košs un ļoti, ļoti silts! Turpinājums sekos...
Lai jauka rītdiena!

pirmdiena, 2017. gada 9. oktobris

Lieliskais sarkanais

Process ir noslēdzies jo ātri, sarkanais ir gatavs! Un šodien jau mugurā, iesildīts un atzīts par lielisku esam! Un atkal esmu pārsteigta par kaut ko, šoreiz par izmantoto dzijas daudzumu. Izmērs sarkanajam sasniegts pietiekošs, pēdējās kārtas valdziņu skaits krietni virs 300, bet pirmā 50g/400 m alpakas ficīte nebūt nav beigusies... Un man pat divas bija nopirktas, lai tikai pietiktu un nepietrūktu. Papildināsies mana dārgumu kaste ar vienu veselu sarkanu alpakas ficīti (Hjerte Garn Alpaca 400). Lieliski! Man jau galvā rosās ideja par šī smalkā sarkanā pavediena samiksēšanu ar kaut košu un raibu. Varbūt kādā tamborī? 


Sarkano ir grūti fotografēt, gandrīz tik pat grūti kā manu superkustīgo mīlulīti Bīno, atšķirība tikai tajā, ka šis sarkanais ir nekustīgs objekts, bet vienlaikus tik sarežģīts, mēģināju gan šā, gan tā, lai nodotu šī adījuma vieglumu, caurspīdību, faktūru, elastīgumu... un tas ir tikai vienkāršs parasts rievotais adījums! Bildītes ar zaļo fonu pēcpusdienas saulītē, pārējās laikā, kad lija un bija apmācies. Ikdienā nēsāšu šo lielisko sarkano adījumu zilās jakas virspusē, tādēļ komplektam ideāli pieskaņojas mani zili sarkanie tamborcimdi...



Neesmu neko ne nostiepusi, ne notvaicējusi, vien izpurinājusi un aptinusi šodien ap kaklu. Plāns, viegls, mīksts un vēl silts! Lielisks rudens aksesuārs, piemērots tieši šim rudenīgi mitrajam laikam.


Un šoreiz vienkrāsainu nebija garlaicīgi adīt, itin nemaz, sarkanais uzlādē, piesien dienas gaitā nogurušo skatienu, adāmais svarā ļoti viegls, pat neizmantoju papildus kabeli ar savienotāju. Kaut valdziņu skaits beigās diezgan liels, krietni virs 300, bija ērti adīt, izmantojot vien vienu 120cm kabeli, piemērīt gan šādi nav iespējams, ja nav savienots ar garāku kabeli. Ņemot vērā manu iepriekšējo pieredzi ar šādas formas lakatu - šalli, garākās malas garumu šoreiz uztrāpīju ideāli. Gadījumā, ja stūri ļoti izstiepsies, iesiešu galos mezglus, smukumam...


Foršs sarkanais, vai ne?

piektdiena, 2017. gada 6. oktobris

Tamborētu cimdu piezīmes


Ļoti sen pirkta zeķu dzija, kastē atradu bez etiķetes, bet prieks, ka beidzot arī šī ficīte, kas nekam un nekad tā īsti nepieskaņojās un ar  neko nesaderēja, būs veiksmīgi izlietota, tamboradata šoreiz Nr.2,25 (blīvākam tamborējumam, parasti gan ņemu Nr. 2,5).

Tamborēšanas laiks - viena laiska pēcpusdiena + netraucēts nākamais vakars rūpīgai sašūšanai.

Pamatmusturs - īsie stabiņi (bez apmetuma), starp tiem viena gaisa cilpiņa.

Un atkal teikšu, ka šis nebūs universāls tamborēto cimdu apraksts, bet gan piezīmes no maniem pierakstiem tamborēšanas gaitā. Ja dzija smalkāka, tad es tamborēju vienam pirkstam 7 stabiņu kārtu platumu un attiecīgi tamborēju pa 2 stabiņiem katrā rindā vairāk. Ja pirkstiem tamborē 6 (pāra skaits)  stabiņu kārtas, tad sākot ar otro pirkstu pavediens pirksta galā būs jānogriež un jāsāk nākamā kārta tamborēt no delnas daļas, nebūs tā foršā sajūta, ka paņem ficīti un vienā piegājienā uztamborē visu cimda detaļu. Gadījumā, ja paredzēts tamborēt katru pirksta daļu no citas krāsas kamola, tad jau vienalga tas pavediens būs jānogriež un bez papildus neērtībām var pielāgot arī pirkstu platumu uz 6 stabiņu kārtām.

Tātad, šos cimdus es tamborēju šādi:

Cimda virspuses detaļai sāku ar 69 cilpiņām, tajās ietamborēju 34 stabiņus, tamborēju vienam pirkstam 5 kārtas, nākamajā kārtā delnas daļai tamborēju 23 stabiņus, tātad pirmajam pirkstam paliek 11 stabiņi, bet turpinu tamborēt cilpiņas nākamajam otrajam pirkstam - 27 cilpiņas, tad nākamajā kārtā otrajam pirkstam izveidojas 13 stabiņi, tamborēju pa visu cimda garumu 5 kārtas (otrā pirksta platums), nākamā kārta atkal 23 stabiņi delnas daļā un pīnīte trešajam pirkstam - 25 cilpiņas, kas veidos 12 stabiņus tālāk tamborējot, bet tagad virspuses daļā jāsāk veidot apakšējo šķēlumu, tādēļ delnas daļai tamborēju nevis 23 stabiņus, bet gan 17 stabiņus un 13 pīnītes cilpiņas, kas veidos 6 stabiņus šķēlumam, trešā pirksta platums nemainīgi 5 kārtas, bet mazo pirkstiņu jāsāk veidot par vienu stabiņu zemāk par pārējiem trim pirkstiem, tātad 22 stabiņi delnas daļai un 19 cilpiņas pirkstam, kas veidos 9 stabiņus pirksta garumam. Mazais pirkstiņš gan ir tievāks, bet vienalga šoreiz tam tamborēju tāpat kā citiem pirkstiem 5 stabiņu kārtas platumam.

Otru cimda virspuses daļu tamborēju analogi, būtiski un ērti - abas puses šim musturam izdodas vienādas.


Delnas daļa ar īkšķi: 59 cilpiņas īkšķa iekšpuses un rādītājpirksta strēmelei, tamborēju 29 stabiņus un 5 stabiņu kārtas. Otra atsevišķi tamborējamā strēmele - īkšķa virspuse ar delnas daļu - 51 cilpiņa, kas veido 25 stabiņus un atkal tamborēju 5 stabiņu kārtas.

Īkšķi veidos 11 stabiņi, tātad delnas daļai (no cimda lejas daļas virzienā uz pirkstiem) tamborēju vispirms 14 stabiņus vienai tambora daļai, tad pievienoju salocītu otru strēmeli un tamborēju vēl 9 stabiņus delnas daļai līdz otrajam pirkstam, tālāk 27 cilpiņas pirksta garumam, kas veidos 13 stabiņus un tālāk jātamborē pirksti  analoģiski kā cimda virspusei.

Svarīgi atcerēties, ka īkšķis otram cimdam veidojas spoguļattēlā!


Kad visas četras cimdu detaļas uztamborētas, ievelku visus galiņus un  ar kontrastējošu pavedienu (šoreiz koši sarkanu) aptamborēju katru daļu pa perimetru pamatmusturā, pirkstu galus aptamborējot, it kā mazliet tos noapaļoju.


Nobeigumā cimdu daļas vēl jāsašuj, daru to no labās puses, rūpīgi skaitot cilpiņas.

Gatavs!

Lasot varbūt šķiet sarežģīti, bet vispār jau viss ir ļoti vienkārši, mazliet piņķerīga sanāk sašūšana, bet tā jau ir finiša taisne.  Ar šo shēmiņu var sākt un tad jau to pielāgot savas plaukstas lielumam un izvēlētajam dzijas rupjumam.




Priekšā kā reiz divas brīvdienas, lielisks laiks, lai jau pirmdien tiktu pie jauniem cimdiem. Lai izdodas!

P.S. Sarkanā krāsa izvēlēta apzināti, saskaņojot ar tikko tapušo sarkano adīto šalli, turpinājums sekos...
Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...