ceturtdiena, 2017. gada 24. augusts

Zaļš un violets

Esmu aiztamborējusies...  kvadrātiņus... patīk man tos tamborēt, patīk man ar tiem spēlēties... pirmie 25 uztamborētie jau savienoti.


Daudz domāju par krāsu savienošanai, ļoti gribējās dzelteno, bet iekšējā sajūta teica, ka tomēr vajag kaut ko zaļu. Ar zaļo pašlaik esmu uz Jūs... nav mana krāsa, ne apģērbā, ne interjerā, pašlaik vien kā papildinājums vai akcents. Kaut gan nekad nesaki nekad. Manas krāsu sajūtas mainās, vien favorīts dzeltenais nemainīgs. Atrisinājums nāca negaidīts - sakritība, zemapziņa? Ikdienas maršrutā Līvu laukumā bagātīgi saaugušās puķu dobes - violets un zaļš. Un dzijas ficīte no krājumu kastes ar krāsu pārejām pavedienā no violetā uz zaļo... Krāsu iedvesma no apkārtējās vides, mūsu mīļās Rīgas iedvesmojošie apstādījumi! 






Esmu uztrāpījusi tieši ar spilvena izmēru. Un tad radās pārdomas par spilvena otru pusi, sākumā gribēju tādu pa vienkāršo - strīpainu no tiem pašiem dzijas atlikumiem, bet rokas turpina tamborēt vēl un vēl kvadrātiņus. Laikam pie vainas tā dīvainā sajūta, ka vasara tūlīt, tūlīt jau pagājusi, bet vēl nepietiek... pastiepšu garumā, ha, ha... Un ikdienas prieks rodas šādos sīkumos, kaut vai mazu kvadrātiņu tamborēšanā. 




Ja es būtu savienojusi kvadrātiņus, tos satamborējot ar vienkrāsainu pavedienu, rezultāts būtu pavisam cits. Varēju izvēlēties tos arī sašūt, tad viena spilvena pusei būtu nepieciešami 6*6 jeb 36 mana lieluma kvadrātiņi, un rezultāts atkal būtu savādāks. Turpinājums sekos... Galvenajā lomā - mazais tamborētais vecmāmiņas kvadrātiņš. Lai jauka rītdiena!

ceturtdiena, 2017. gada 17. augusts

Tamborēto kvadrātiņu diena - Granny Square day 2017


Granny Square diena 2017 aizvadīta. Prieka, azarta un pozitīvu emociju pilna. 15. augusts. Šogad jau esot ceturtais gads pēc kārtas. Visus interesentus  Susan @suregal27  aicināja nofotografēt un ievietot tiešsaistē tamborēta vecmāmiņas kvadrātiņa bildi, pievienojot birkas #grannysquareday2017 vai #grannysquareday, lai vēlāk varētu veidot virtuālas kvadrātiņu segas. Un veidot tās var jebkurš, es arī pamēģināju, un tas nemaz nebija sarežģīts process, visgrūtāk bija atlasīt kvadrātiņus, proti, izvēlēties, jo to bija tik daudz un tik dažādi, gan musturi, faktūras, krāsas. Es izvēlējos tos, kuros bija man mīļā dzeltenā krāsa. Un arī mans ieguldījums bija tradicionālais kvadrātiņš saulainās krāsās. 


Dienas gaitā kvadrātiņu krājums papildinājās strauji, atlasīju vēl un vēl dzeltenos... un savai kolāžai vēl dzeltenu fonu uzliku.


Virtuālo kvadrātiņu iedvesmota, ar milzu prieku turpināju tamborēt savus kvadrātiņus. Izmantoju to dziju, kas palika pāri no sedziņu aizkara tamborēšanas, krāsainie ficīšu atlikumi visticamāk pārvērtīsies spilvenā. Tāds ir mans plāns. Pašlaik uztamborēti 16 nelieli (6*6 cm) kvadrātiņi, bet taps vēl. Jāizmanto iedvesma un šis azarta mirklis. Sākumā satamborēšanai biju atlasījusi zaļi violetu dzijas ficīti, bet tagad par to šaubos, gribētos vēl saulaināku... 



Vishipnotizējošākā virtuālās segas versija ir  Sandrai @mobiusgirl, izmantojot 324 kvadrātiņus. Manējais tajā gan nav iekļuvis, jo virtuālo kvadrātiņu tiešām bija ļoti, ļooti daudz. Un uz šo kolāžu var lūkoties ilgi, tā ir tik fascinējoša, hipnotizējoša, aicinoša, iedvesmojoša... Es mīlu tamborēt kvadrātiņus, man patīk pats process, tai skaitā arī galiņu ielocīšana, un patīk spēlēties ar krāsainajiem kvadrātiņiem procesa gaitā. 


Šīs aktivitātes notika iekš  instagram, tādēļ saņēmos un beidzot uztaisīju savu instagram profilu: @ceitaspasaule 

Un uzzināju vēl par kādu interesantu starptautisku projektu, saņēmu uzaicinājumu uztamborēt  vienu vai vairākus 20*20 cm kvadrātus The Biggest Crochet Blanket  in the World 2018. Tas norisinās Nīderlandē. Informācija instagramā šeit: @ggdw2018

Lai jauka šodiena!

piektdiena, 2017. gada 11. augusts

Kvadrātu un kvadrātiņu parāde

Šovasar velk uz jūru... nepārtraukti, šī atvaļinājuma nedēļa arī ir jūras nedēļa, tāpat kā iepriekšējā. Par spīti vēsajai vasarai esmu ļoti nosauļojusies, sasildījusies un atpūtusies.


Šonedēļ tamborēju. Karstā laikā neiespējami adīt ar vilnas dziju, tādēļ es izvēlos kokvilnu vai līdzīgu tai, bet atvēsinošu dziju. Un saskatījos instagramā iedvesmojošas tamborēto vecmāmiņas kvadrātu bildītes... šogad 15. augustā Granny Square day, kad tiks veidots virtuāls kvadrātiņu deķis vai vairāki  #grannysquareaday   #grannysquareaday2017   @suregal27  tas ir jau pēc dažām dienām... nepalaidiet garām!


 
 
Izvilku no skapja reiz nepabeigto tamborēto segu. Bija atlikusi vien aste pārkāpt, bet nu nekādi nevarēju tai pieķerties un nebija jau arī lielas vajadzības, bīgls un tamborētas segas, tas nav savienojams, pašlaik noteikti, kamēr vēl jauns un traks (ļoti aktīvs grauzējs)... tamborēt gan ļauj, adīt arī, pat iekārtojas kompānijā blakus,  tikai vienu pašu blakus rokdarbam atstāt nedrīkst... tad notiek brīnumainas lietas... Šonedēļ čakli tamborēju mazos krāsainos kvadrātiņus. Ideāli to darīt pie jūras, var sēdus, guļus vai stāvus, var pat bradājot pa ūdeni, ja dzijas ficīte maza, to jāaizāķē aiz peldkostīma un uz priekšu! Jūra... pilnīga atpūta... paveicās mums šonedēļ ar siltuma vilni.





Un arī lielais kvadrāts ļoti tuvu nobeigumam, izklāju pludmalē abus līdzās, lai tā kārtīgi izpētītu, arī pa gabalu. Izmērs abiem līdzīgs, bet tā kā lielajam kvadrātam izmantota tamboradata Nr.2.25, bet otrai segai, kas no dažādu lielumu kvadrātiņiem, Nr. 1,75, tad atšķirība ir pamanāma, pirmkārt jau svars, lielais kvadrāts ir stipri vieglāks un tāds gaisīgāks, bet otrs blīvāks un smagāks ... un krāsas! Gatavos tamborus noteikti nosvēršu, man jau sajucis iztamborēto ficīšu skaits, jo ik pa laikam vēl pa kādai vienkrāsainai nopērku klāt. Šis noteikti ir ekonomiskais tamborvariants, proti, lētākais segas izejmateriāla (dzijas) ziņā.


Iedvesmojošs process, ļoti uzlādējošs process, un tieši process pašlaik galvenais. Sasmelties vasaras krāsas, koši zilais, dzeltenais, sarkanais... acis žilbst no saules un krāsu košuma!









Viss notiek, kad tam ir jānotiek! Man prieks, ka šovasar būšu pabeigusi.... un ar iedvesmu pabeigusi divus košus tamborprojektus.

svētdiena, 2017. gada 6. augusts

Atpūsties

Sveiciens augustā... un man atvaļinājums. Atpūta, pasākumi, piedzīvojumi... tika saplānoti rūpīgi un ļoti laicīgi, bet... Tas Tur Augšā mēdz ieviest savas korekcijas... un sacelties pret... praktiski ir neiespējami. Ir daudz gudru padomu, kuriem sekot, lai iecerētais vienmēr izdotos, bet pieredze gan katram pašam sava. Un tomēr atpūta... protams, ka atpūta!








Katrai jakas slejai apmēram nedēļa adīšanas laika. Šai ceturtajai slejai vairs tik lielas krāsu variācijas nebija, nācās ņemt kamolīšus no kastes ar apdomu, lai piedurknēm arī kas no šīm krāsu kombinācijām paliek. Prieks, ka trīs simtgramīgi Noro kamolīši vēl kastē noteikti paliks, tas nozīmē, ka drīzumā varētu tapt vēl kas interesants.





Iesākta pirmā piedurkne, uzmetu 80 valdziņus augšdaļas platumam, uz lejas pusi pakāpeniski pa kādam noraukšu.


Šovasar iecienītākais man tieši adītais topiņš, tajā nav ne auksti, ne karsti... un šī kokvilnas dzija ir lieliska, kaut iepriekš nedaudz biju skeptiska par tās kvalitāti. Un, protams, šīs brīnišķīgās krāsas īsteni piedien atpūtai pie jūras.


Pēc ilgām pārdomām, pēc neveiksmīga dziju veikalu maratona, ņemot vērā savu iepriekšēju pieredzi un cerot uz jauku rezultātu, izņēmu no kastes vienu ļoti sagraizītu Noro kamolu, kurā satīti visi īsie pavedieni no vairākiem ārdītajiem gabaliem, tam pievienoju pēc rupjuma atbilstošo pasen pirkto brūno pavedienu (vilna plus kašmirs), tas pats brūnais, no kura adīju kvadrātu jakai piedurknes. Cik jauki, ja mājās ir savas dārgumu kastes!


Atrast mežā četrus kokus, kas vienā rindā un vēl ietilptu vienā kadrā, tas tomēr nav neiespējams. Katrā slejā mazliet zilā, mazliet sarkanā, arī pa gabalu veidojas skaista krāsu saspēle. Rodas vēlme ātrāk tikt pie galarezultāta!


Šī būs apdares sleja, uzmetu 32 valdziņus, zeķu adatas Nr. 3, adu vienkārši labiski, četras kārtas no brūnās dzijas, sešas kārtas no krāsainā Noro. Pašlaik tāda kā šaura šalle jāada, pēc tam pietamborēšu pie gatavās jakas. Strīpains ar strīpainu sadarēs kopā, apdares malai apzināti izvairījos no Pāces kamolīšiem, tomēr lai mīkstāka nēsāšana. Un lai tik rullējas!



Mellenes... lasīt ir ļoti grūti... kāds neparasts atklājums, it kā es to nezinātu vai par to jau būtu piemirsusi... tā nudien nav nekāda jaunā atskārsme, bet šogad izmēģināju jaunu melleņu ievārījuma recepti: mellenes, apmēram ceturtā daļa no to tilpuma meža avenes un četri lieli persiki, ievārījuma cukurs. Jauna garša, ļoti intensīva, pēc cukura pievienošanas pavārīju apmēram minūtes divdesmit, līdz persiku gabaliņi kļūst caurspīdīgi, bet tomēr vēl neizjūk. Ļoti garšīgs mikslis, pirmajā mirklī šķiet garšo pēc avenēm, bet pēcgarša un krāsa ir melleņu, uzkožot sajūtams persika gabaliņš, kas masā kļuvis ļoti salds...


Virši piesaulītē pamazām sāk ziedēt... un smaržot


Priekšplānā saulrieta sleja. Devāmies skaistā vakarā vērot saulrietu pie jūras, es vēl kāreiz adīju šo sleju, tieši oranžīgos toņus, paņēmu arī fotoaparātu, cerot uz skaistām saulrieta bildēm... tikai atmiņas karte palika mājās... arī tā gadās, pēdējā ir telefonbildīte...


Lai jauka nākamā vasaras nedēļa!

P.S. Laika prognoze tai daudzsološa...
Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...