ceturtdiena, 2017. gada 30. novembris

Zeķu novembris

Pēdējā novembra diena! Ak, cik daudz paspēts un cik vēl jāpaspēj šogad izdarīt! Novembra pēdējās nedēļas tika atvēlētas zeķu adīšanai, bet apstākļi iegrozījušies tā, ka daži speciāli pasūtīti dāvanu zeķu pāri vēl nepieciešami, tas atvieglo izvēli decembrim, adīšu zeķes... un līdz gada beigām 17 pāri būs uzadīti. Viss notiek, kā tam jānotiek...



Šis ir desmitais pāris 10/2017, ieildzis process, šīs zeķes tika sāktas adīt pavasarī, tad atliktas līdz iedvesmas brīdim rudens pusē, un tad vēl atliktas... šis fināla foto rokdarbu arhīvam.

Beidzot iegrozījās vairāk kā dažas brīvdienas, paspēju gan atpūsties, gan pirmo sniegu izbaudīt, gan smukas dzijas pačamdīt un kādu kamolīti arī nopirkt, gan paadīt, gan Ziemassvētku tuvumu sajust, arī mazliet saaukstēties... Patiesībā tāda ļoti jauka novembra izskaņa piedzīvota.



Zeķes adīšanai diezgan neparasta vieta, bet apgaismojums labs, mūzika brīnišķīga, noskaņojums lielisks, uzadīju krietnu gabalu... katram savas izklaides!


Rīta pusē arī zeķes papēdis ir uzadījies un lēnām turpinu adīt tālāk... aiz loga ziema, putenis, brrr...




Un tik daudz sniega, šogad pirmais sniegs... pirms ceļojuma ilgi nevarēju izlemt, kurpes vai zābakus? Nekļūdījos... fantastiski pacilājoša sajūta, pēc ilgstošās tumsas visapkārt tik ļoti balts... Sniegs noturējās divas dienas un tad naktī nokusa, mīnusi gan vēlāk atkal, tiem pievienojās stiprs vējš...


Iespaidīga lieluma zaķa figūra, rupja dzija, mans skatiens pats apstājas pie pazīstama zīmola apģērbu veikala skatloga, esmu zaķa iespaidota un pārsteigta, šajā veikalā gan neeju, jo mērķis šodien cits...


Arī citi skatlogi jau Ziemassvētku noskaņās



Ļoti jauks veikaliņš pašā Stokholmas centrā @klaratyggarn un ļoti jauka pārdevēja. Pirmajā bildē īsts kārdinājums, ar rokām krāsots fantastisks zīds, ļoti gribēju to iegādāties, bet atturēja cena un ziemas tuvums. Skatījos arī uz to dziju smukajās kastītēs nākamajā bildē, kokvilna, ar lieliskām krāsu pārejām un lielu krāsu soli, ļoti kārdinoša, arī krāsu kombinācijas manā gaumē. Iesaku šo jauko vietiņu un pati noteikti atgriezīšos, apsolīju ... Šodien veikala instagram kontā ieraudzīju, ka bija arī otra telpa, kurā audumi, lentītes... ak, es... mana vājība ir dzija... īpaši ekskluzīva dzija.




Skaista zeķu dzija, šoreiz izvēlējos košu zviedru ražojuma ficīti, kuras svars 150g, bet cena identiska citai 100g zeķu dzijas ficītei. Pie kases tuvāk bija arī Opal, bildēs gan nav iekļuvis.


Vēl viens fantastisks zīmola veikals, kurā mēdzu iegriezties


Iespaidīgs veikala interjers, iepriekš esmu bijusi arī citā šī zīmola veikalā, bet šis ir... kolosāls, spoguļu spēles... pasaku valstība, veikals mūsdienu princesēm...







Zeķes, zeķes, zeķes... man šogad zeķu gana...



Baltā pasaka!








100% vilna, 100 g, ļoti interesants krāsojums, ļoti mīksta un izcilas krāsas! Piemeklēju jaukajā veikaliņā krāsās atbilstošu Noro ficīti (silk garden lite), tik kārdinoši man šie nopirktie kamolīši acu priekšā, ka nenocietos, devos vēlāk uz piemājas tuvāko rokdarbu piederumu veikaliņu un nopirku metāla adāmadatas (citu nebija), ļoti neierasta sajūta, adot ar tām, aukstas, slidenas un klab 😉 toties sākums daudzsološs... Prieks par jauniegādāto dziju milzīgs. Tā ir brīnišķīga sajūta, interneta veikalos apjūsmotu dziju aptaustīt dzīvajā, salīdzināt ar cita veida iepriekš adītajām, nofiksēt sajūtās, nofotografēt ar acīm un ielikt savā atmiņu krātuves slepenajā failā... vēl lielāks prieks, ja ir kāds adīts paraudziņš blakus vai pat kāds lielāks adījums turpat aplūkojams. Par dzijas tēmu es varētu jūsmot un pļāpāt stundām... bet adu čakli tālāk, šallakats top arvien lielāks un lielāks, šis ir viens no procesiem, kuru ir vēlme pastiept garumā, lai ilgāk adīšanas prieks ar tik lieliskām dzijām.



Sigtuna. Atrodiet atšķirības starp šīm sarkanīgajām mājiņām... senatnes aura Ziemassvētku noskaņās... manā instagram kontā @ceitaspasaule telefonbildes no jaukā Sigtunas veikaliņa Knoks. Iekritu atkal ar pāris kamolīšiem, šoreiz Silk Mohair no sandnesgarn










Vēl viens paralēli adāmais zeķu pāris, dziju gan pirku tepat Latvijā, ļoti gribēju pamēģināt šo krāsojumu, kas adot pats veido ornamentus, nekas nav jāskaita, adi tik un priecājies! Ja zeķi sākam adīt tradicionāli no stulma daļas, tad jāsāk ar pavedienu no ficītes iekšpuses, izvelk un nogriež dzelteno marķiera gabalu un sāk adīt ar sarkano krāsu. Kad beidzas sarkanā, tad valnītis gatavs un jāturpina adīt labiski līdz papēža daļai. Ideāli būtu adīt ne šo papēdi, bet to otru, kura shēmu neatcerējos no galvas, tādēļ riskēju pa ierastam un man izdevās, pat abām zeķēm identiski divas sarkanās kārtas starp dzeltenajam rakstu josliņām. Perfekts krāsojums!


Un kamēr laimīgi tikts mājās, otra zeķe gandrīz gatava! Pašlaik jau pilnībā gatava, vien jānotvaicē smukumam. Pāri palika dzeltenie marķieri un ļoti nelieli kamolīši no sarkanā pavediena, kas pie pirkstgaliem.


Attā, tumšais novembri! Nemaz jau tik tumšs nebiji... Lai krāsaina rītdiena!

ceturtdiena, 2017. gada 16. novembris

Košums pār tumsu

Krāšņās rudens lapas nobirušas, tumsas pašlaik vairāk nekā gaismas... novembra mēnesi kalendārā mierīgi varētu izlaist un tad tā hops - uzreiz no krāsainā rudens baltajā ziemā iekšā! Tas tumsas un kailo koku iespaidā... vēl jau gan svētki jāpiedzīvo un  Staro Rīga krāsas jāizbauda... Mans skatiens aizvien biežāk aizķeras pie Ziemassvētku tematikas bildēm, bet visam savs laiks, jādzīvo šodienā... Vēlā rudens fons jo īpaši rosina darboties ar košām krāsām. Strīpainā Pāces vilnas šalle Nr. 2 tūlīt, tūlīt būs gatava, pēdējie adāmie centimetri izstiepušies tik gari... un ir jau vēl salīdzinoši silts laiks, tādēļ nobeigums bez steigas. Un kamolu kastē man vēl daudz... un ideju pilna galva! ... vien brīvā laika tik maz...








Esmu reanimējusi dažus Noro kamolīšus, divas senākas cepures tika izārdītas, dzija iztaisnota un sagatavota jaunai dzīvei jeb nākamajai iespējai. Bildēs noķerti novembra īsās dienas retie saulainie mirkļi, lielākoties pats adīšanas process jau norisinās vakara tumsā. Cepure pārtop cepurē... neloģiski, bet skaistums prasa upurus, vai ne? Un nākamnedēļ sola sniegu, prognozes gan pretrunīgas, pat pavīd iespējama 20 cm sniega sega... Šķiet, ka jauna cepure būs nepieciešama.



Cik jauka sajūta - drēgnā rudens vakarā izvēlēties sev košāko zeķu pāri, izņemt to no zeķu kastes un labsajūtā uzvilkt, blakus karsta dzēriena krūze, beidzot brīdis klusuma pēc ikdienas kņadas un rūpēm,  mīļākais adīklis... šis tumšais rudens laiks jāpārdzīvo...


Un ja par zeķēm... tad esmu apmulsusi, mana šī gada sākuma apņemšanās - šogad uzadīt 17 pārus zeķu, draud izgāzties, jo pašlaik gatavi vien desmit pāri, vēl dažas zeķes ir uzadītas pa vienai... bet aktuāla ir vajadzība pēc cimdiem. Šis gads joņo milzu ātrumā... kaut gan zeķes uzadīt esmu iemanījusies diezgan žigli, divās brīvdienās vienu pāri uzadīt ir pat ļoti iespējams, pašlaik esmu izvēles priekšā, čakli pildīt apņemšanos vai tomēr paslinkot un izgāzties... Zeķes adīt gan man ļoti patīk 😃 💖 Krāsās ir spēks! Lai košāka rītdiena!
Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...